"RISEBA" prorektoram skarbs viedoklis par liegumu studēt krievu valodā
Saeimas pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā, negatīvi ietekmēs Latvijas izglītības eksportspēju, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" attīstības prorektors Igors Graurs.
"Ja mēs nevarēsim uzņemt pirmajā kursā tos, kas studēs krievu valodā, tad es domāju, ka Latvija 2000-3000 studentu gadā zaudēs," norādīja Graurs. Viņš arī atsaucās domnīcas "Certus" veikto pētījumu, kas rāda, ka katrs ārvalstu students ienes Latvijas budžetā apmēram 27 000 eiro. "Vienkārša matemātika: 2000 studentu ir mīnus 54 miljoni [eiro] Latvijas ekonomikai," norādīja "RISEBA" prorektors.
Viņš atgādināja, ka arī Latvijā pastāvošie ierobežojumi studijām angļu valodā var atbaidīt ārvalstu studentus, jo kaimiņzemēs šādi ierobežojumi nepastāvot. "Mēs būtībā atdodam viņiem [kaimiņvalstīm] šos studentus, kas šobrīd mācās pie mums, un tas jau ir diezgan bīstami," iespējamo nākotnes scenāriju radio intervijā ieskicēja Graurs.
Pēc augstskolas pārstāvja teiktā, kopumā Latvijā krieviski studē ap 5300 studentu, kas veido aptuveni 6% no visiem studējošajiem. Starp šiem studentiem esot gan vietējie, gan ārvalstnieki, lai gan daļa no ārvalstu studentiem Latvijā izvēlējušies apgūt zināšanas angļu valodā. "Bet ir arī ārzemnieki, kuri izvēlas Latviju tieši tāpēc, ka var studēt krievu valodā," līdzšinējo situāciju raksturoja "RISEBA" prorektors.
Viņš atzina, ka tuvākajā laikā vēl nepadosies un ar domubiedriem centīsies panākt izmaiņas studiju valodas regulējumā, bet, ja tas neizdosies, tad neatliks nekas cits kā vien pakļauties pieņemtajam likumam, kaut arī Latvijai tas nozīmēšot "ļoti dramatisku" studējošo skaita samazināšanos, kas atsaukšoties uz augstskolu ekonomiku un spēju uzturēt augsti kvalificētus mācībspēkus.
Kā ziņots, Saeima šovasar pieņēma un Valsts prezidents izsludināja grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā.
Neizsludināt šos grozījumus Vējonim lūdza gan Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa", gan arī vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.
IZM piedāvāja ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.
Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.
IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc šie grozījumi nepieciešami arī privātajām augstskolām.
Aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.
Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86% jeb 2358 studentu. Aptuveni katrs otrais (53%) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas students studēja krievu valodā, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" krievu valodā studēja 34% studentu, Rīgas Aeronavigācijas institūtā - 18%, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā - 17%, bet Ekonomikas un kultūras augstskolā - seši procenti studējošo.
