Kučinskis nepiekrīt Valūtas fonda kritikai un nedomā, ka Latviju vajadzētu atvērt lētajam darbaspēkam

Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Kučinskis sacīja, ka ir pāragri runāt par lētā darbaspēka ielaišanu Latvijā, jo krietni vairāk ir jādomā par to, kā efektīvāk izmantot esošos resursus, kā arī domāt par to speciālistu atgriešanu Latvijā, kuri bija devušies prom uz citām valstīm.

Jau ziņots, ka ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu radīt nopietnas grūtības vidēja un ilgtermiņa izaugsmei, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītāja Iva Petrova.

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

SVF ieskatā reformām galvenā uzmanība jāpievērš darba tirgus ierobežojumu mazināšanai, veicinot mērķtiecīgu lielāku noteiktu darbaspēka grupu iesaistīšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba samazināšanu. Šīs reformas ietver plašāku prasmju saskaņošanas un prasmju uzlabošanas politiku izmantošanu, labāku piekļuvi mājokļiem, minimālās algas struktūras pārskatīšanu un darbaspēka imigrācijas veicināšanu. Ražīgumu veicinošas reformas arī būs izšķirošas, lai ekonomika varētu tikt galā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, kas saistītas ar ilgtermiņa izaugsmi, uzsver SVF.

Kopumā SVF prognozē, ka valsts izaugsme būs mērena un makroekonomikas pamatrādītāji joprojām saglabāsies lielākoties spēcīgi, kā arī fiskālais un tekošā konta deficīts un valsts parāds saglabāsies piesardzīgā līmenī un finanšu sistēma būs stabila. Vienlaikus straujas izaugsmes, kas pārsniedz potenciālo, gadījumā un reālajām algām strauji kāpjot, ir jākalibrē politika, lai vienmērīgi virzītu ciklisko pieaugumu un ekonomika būtu uz ilgtspējīgas ilgtermiņa izaugsmes ceļa.

Fonda pārstāvji uzsver, ka iestādēm būtu jāizmanto šī iespēja, lai dubultotu reformu centienus, pievēršot uzmanību darba tirgus problēmām, palielinot darbaspēka produktivitāti un atbalstot investīciju izaugsmi. Savukārt finanšu sektora stabilitāte jāuzlabo, turpinot stiprināt pret naudas atmazgāšanas vērsto noteikumu izpildi, un rūpīgi izturoties pret ārvalstu klientus apkalpojošo banku uzņēmējdarbības modeļa maiņu.

Tiek prognozēts, ka Latvijā vidējā termiņā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam vajadzētu kļūt mērenākam, tostarp prognozēts, ka reālā IKP pieaugums 2018. gadā sasniegs 3,7%, ko atbalsta Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi un algu pieaugums, bet tiek prognozēts, ka ārējais pieprasījums samazināsies. Vidējā termiņā izaugsme pakāpeniski jāsaskaņo ar potenciālo 3 procentu likmi, jo ES ieguldījumu fondi ir mazināti un jaudas ierobežojumi kļūst arvien saistošāki.

Fonds arī atzīmē, ka straujāka darba tirgus sašaurināšanās un fiskālās procikliskuma pastiprināšanās var izraisīt nelīdzsvarotības uzkrāšanos valstī un spiedienu uz pārkaršanu, attiecīgi izaugsme varētu būt lēnāka, ja strukturālās reformas nebūs aktīvākas.