Ādažos cilvēki nobalso, ka negrib mājām blakus jaunu baznīcu
Ādažu novada iedzīvotāji noraida pareizticīgo baznīcas atrašanos blakus daudzdzīvokļu mājām, Rīgas gatvē, tādēļ dome meklēs citus pašvaldībai pieejamos un privātos zemes gabalus, ko iespējams atvēlēt jaunu reliģisku būvju būvniecībai, pastāstīja Ādažu pašvaldības pārstāve Monika Griezne.
Ādažu novada dome no šī gada 15.maija līdz 15.jūnijam rīkoja publisko apspriešanu par jaunu reliģisku būvju būvniecību Ādažu novadā. Dome nolēma rīkot pašvaldības publisko apspriešanu, jo būvniecības ieceres apspriešana par pareizticīgo dievnama atrašanos Rīgas gatvē 36, blakus daudzdzīvokļu mājām, ādažnieku vidū aktualizēja arī plašāku diskusiju par to, vai reliģiskām kulta būvēm Ādažu novadā būtu jāatrodas 20 metru attālumā no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju fasādes, vai tomēr atvērtā, brīvi pieejamā vietā, ar sakārtotu transporta piekļuvi, netraucējot iedzīvoju mieru.
Kopumā publiskās apspriešanas rezultātā tika saņemtas 361 aptaujas anketa un dati liecina, ka lielākā daļa - 52% iedzīvotāju - atbalsta dievnamu celtniecību novadā un 48% - neatbalsta. "Savukārt uz jautājumu, vai iedzīvotāji atbalsta pareizticīgo baznīcas būvniecību Rīgas gatvē 36, atbilde "nē" ieguva 409 punktus jeb 73% no kopējā punktu skaita," informē Griezne.
Jautājumam par baznīcas atrašanos Rīgas gatvē 36 pašvaldība noteica punktu vērtību no 1 līdz 4 punktiem atkarībā no anketas iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma adreses. Iedzīvotāju viedoklim, kuri dzīvo tuvāk iecerētājai būvei, tika piešķirts augstāks punktu skaits, jo Ministru kabineta noteikumi par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtību nosaka, ka īpaši jāizvērtē to nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokļi, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemesgabalu, kurā plānota būvniecība.
"No tuvākā kvartāla īpašniekiem saņemti iebildumi par to, ka, izbūvējot baznīcu konkrētajā vietā, viņu mājoklī samazinātos saules apgaismojuma rādītāji, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju psiholoģisko komfortu un palielinot elektroenerģijas patēriņu. Tāpat iedzīvotājus neapmierina, ka piekļūšana baznīcai notiktu caur dzīvojamo zonu, blīvā apbūve likvidētu esošos stādījumus, zvanu skaņas traucētu viņu mieram un atpūtai," stāsta pašvaldības pārstāve.
Tāpat iedzīvotāji pauduši bažas, ka minētajā īpašumā būtu ierobežots automašīnu stāvvietu skaits, bet piebraukšana no Pasta ielas un Pirmās ielas puses būtiski apgrūtinātu visus satiksmes dalībniekus. Iedzīvotāji norādījuši, ka paredzētā būve apmierinātu vien šauras interesentu grupas intereses, kā arī tā neiekļautos ciema ainavā un neatbilst Latvijas būvniecības tradīcijām.
Ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, 26.jūnijā dome lēma neatbalstīt baznīcas izbūvi Rīgas gatvē 36, blakus daudzdzīvokļu mājām. Tāpat pašvaldība lēma, ka līdz septembra sēdei domes Saimniecības un infrastruktūras daļai domē jāiesniedz priekšlikumi par pašvaldības un privāto zemes īpašumu pieejamību jaunu reliģisku būvju būvniecībai Ādažu novada administratīvajā teritorijā.
"Tomēr 16.maijā, dienu pēc tam, kad tika izsludināta pašvaldības organizētā publiskā apspriešana par jaunu reliģisku būvju būvniecību novadā, no Ādažu vissvētās dievmātes "Ļauno siržu mīkstināja" ikonas pareizticīgo draudzes Ādažu novada būvvaldē saņemts iesniegums, ka draudze vēlas atsaukt baznīcas kompleksa Ādažos, Rīgas gatvē 36, minimālā būvprojekta izskatīšanu," pastāstīja Griezne.
