Viesstrādnieku Latvijā kļūst arvien vairāk

Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir reģistrēti 59 500 bezdarbnieki jeb reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 6,4%. Zvīdriņa skaidroja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis personu ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku rindās, kā arī ir liels bezdarbnieku skaits, kuri ir vēcāki par 50 gadiem - 40% no bezdarbnieku kopskaita. Turklāt ap 30% personu bez darba ir ilgāk par gadu, un vairākums no viņiem iepriekš veikuši vienkāršus darbus.

Savukārt patlaban ir 19 500 vakances, kas ir divas reizes vairāk nekā pirms gada, stāstīja Zvīdriņa. Viņa atzīmēja, ka visgrūtāk tās aizpildīt ir Rīgā - tikai 34% vakanču izdodas aizpildīt mēneša laikā, bet 66% gadījumu darbinieka meklējumi ir ilgāki. Visvairāk darbinieku tiek meklēti būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī transporta jomā. Joprojām daudz vakanču ir vienkāršajās profesijās, piemēram, aktīvi tiek meklēti palīgstrādnieki, apkopēji un līdzīgu profesiju pārstāvji. Tomēr pieprasījums ir visos kvalifikācijas līmeņos, atzīmēja LM pārstāve.

Vaicāta, vai viesstrādnieki nevarētu būt risinājums grūti aizpildāmajām vakancēm, Zvīdriņa uzsvēra, ka vispirms ir jāfokusējas uz vietējo darbaspēku un viņu maksimālu iesaisti darba tirgus procesos. "Mums ir vēl iekšējās rezerves, kam piedāvāt darbu," viņa norādīja. Turklāt darba devējiem, kas izsaka vēlmi piesaistīt viesstrādniekus, NVA sākotnēji piedāvājot vietējos cilvēkresursus.

Tai pat laikā statistika rāda, ka Latvijā viesstrādnieku kļūst arvien vairāk - ja 2016.gada 1.janvārī bija izsniegtas 3596 derīgas darba atļaujas un 2017.gada janvārī - 4400, tad šā gada janvārī - 5446. Visvairāk viesstrādnieku nodarbināti sauszemes transporta pakalpojumu nozarē, ražošanā. Iebraucēji galvenokārt ir no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, bet arī no tādām valstīm kā Indija, Filipīnas, Ķīna.

Atgriežoties pie problēmām nodarbināt vietējos iedzīvotājus, Zvīdriņa minēja, ka statistika apliecinot, ja cilvēks pirmspensijas vecumā paliek bez darba, tad ir ļoti augsta varbūtība, ka viņš kļūst par ilgstošu bezdarbnieku. Tāpēc ir svarīgi veikt preventīvu darbu, lai cilvēkam darba vieta saglabātos pēc iespējas ilgāk. NVA drīzumā sākšot īstenot aktīvās novecošanās projektu, veicot auditus uzņēmumos, lai saprastu, kas ir jāveic, lai strādājošo darba mūžu varētu paildzināt.

Viņa arī minēja, ka esot diskusijas par iespēju ieviest kvotu sistēmu, kas paredzētu, ka darba devējam obligāti atbilstoši strādājošo skaitam jānodarbina noteikts procents personas ar invaliditāti. Tomēr šajā jautājumā pagaidām neesot vienprātības. Pēc Zvīdriņas paustā, darba devēji šo ideju īpaši neatbalsta. Tikmēr citās valstīs šāds nosacījums esot, turklāt, ja darba devējs to neizpilda, jāmaksā sods.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi atvieglot ES "zilās kartes" saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības. Tomēr viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, to neatbalstīs un neskatīs, iepriekš žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienlaikus Ministru kabinets ir atbalstījis EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Noteikumi paredz, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.