Ar savām dillītēm uz ielas stūra: cik viegli vai grūti ir tirgot uz ielas paša dārzā izaudzēto

Jāpierāda, ka pieder dārzs

Tā nu nedrīkstēs, ka uz gājēju ietves kāds vienkārši uzliks koka kasti un sāks tirgot savā dārzā savāktos ābolus. Vispirms no pašvaldības ir jāsaņem atļauja un jāsamaksā nodeva, kas parasti ir 1,42 eiro dienā (Rīgas vēsturiskajā centrā tā ir divreiz lielāka). Ir pašvaldības, piemēram, Valmierā, kur no nodevas ir atbrīvoti novadā deklarētie maznodrošinātie, 1. un 2. grupas invalīdi.

Lai saņemtu atļauju, kas var prasīt pat vairākas dienas, jāuzrāda arī apliecinājums, ka jums pieder dārzs un jūs pārdodat tajā izaudzēto, kā arī nekustamā īpašnieka atļauja jums tirgoties konkrētajā vietā, piemēram, kādas ēkas pagalmā. Vairumā gadījumu gan ielas un laukumi, kur ierīkota ielu tirdzniecības vietas, ir pašvaldības īpašumā, tāpēc arī nepieciešama vietvaras atļauja.

Pārkāpējiem draud sods

Te jāpiebilst, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības pasākumu laikā nodevu neliek maksāt, bet tirgos un pie lielveikaliem ir cita – iekšējā – kārtība. Nodevas apmērs ir atkarīgs no pārdodamās preces, piemēram, par mājamatniecības preču tirgošanos var nākties maksāt divas reizes dārgāk, bet šoreiz runa ir tikai par paša izaudzētā pārdošanu.

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz sodu par ielu tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, ko var uzlikt pašvaldības policija, – sākot no brīdinājuma un beidzot ar vairākus simtus eiro lielu naudas sodu – fiziskām personām no 35 līdz 350 eiro, juridiskām – no 75 līdz 1400 eiro – atkarībā no pārkāpuma apmēra.

Kārtība Rīgā

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Uzņēmējdarbības koordinācijas nodaļā Likumam un Taisnībai skaidro:

“Ielu tirdzniecību Rīgā regulē saistošie noteikumi Nr. 198 Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība, kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 440 Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību.

Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirgotājam pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā izvēlētā tirdzniecības vieta atrodas (ar pastāvīgām tirdzniecības vietu adresēm var iepazīties Rīgas pilsētas izpilddirekcijās), ir jāiesniedz iesniegums, norādot nepieciešamo informāciju un pievienojot noteiktus dokumentus, tostarp realizējamo preču grupu sarakstu, saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Pašvaldībai ir paredzētas tiesības pieprasīt no tirdzniecības dalībnieka informāciju par ielu tirdzniecībā realizējamām precēm un to izcelsmi, kā arī pārbaudīt šo informāciju, ja tai rodas pamatotas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu.

Atļaujā tiek norādīta konkrēta tirdzniecības vieta. Tirgoties kur gribu, tur tirgoju nav atļauts. Tirdzniecība bez atļaujas ir administratīvi sodāma. Rīgā bieži redzama nelegālā tirdzniecība pie veikaliem – tiek saliktas kastes, dažādas palīgierīces (spaiņi, pudeles utt.), kas vēlāk tiek pamestas vai izmētātas pa zālienu un krūmiem, kas pašvaldībai jāsavāc.

Lielākais pieprasījums pēc ielu tirdzniecības atļaujām ir pavasara, vasaras un rudens sezonā. Visvairāk atļauju tiek izsniegts lauksaimniecības produkcijas – augļu, dārzeņu, ogu un ziedu – tirdzniecībai. No izsniegto atļauju skaita apmēram divas trešdaļas ir izsniegtas lauksaimniecības produkcijas, pārējās – amatniecības izstrādājumu realizācijai.

Izsniegto atļauju skaits pēdējā gadā sarucis. Daudz cilvēku izbrauc ārpus Latvijas. Krasi samazinājies tirgojošo pensionāru skaits no citām Latvijas pilsētām un Pierīgas rajoniem. Lai nepārkāptu likumu, varētu ieteikt savu preci realizēt Rīgas Centrāltirgū vai apkaimju tirdziņos, kur, samaksājot tirgus nodevu, var uzreiz saņemt tirdzniecības atļauju.”

Valmierā pie autoostas un veikaliem

Valmieras pašvaldības pārstāve Laura Moča "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Tirdzniecība atļauta tikai tur, kur konkrētās zemes īpašnieks ierīkojis tirdzniecības vietas – nodrošinājis elektrības pieslēgumu, labierīcības u. c., kā arī saskaņojis tās pašvaldībā. Ja konkrētajā vietā zemes īpašnieks nav ierīkojis tirdzniecības vietu, tirdzniecības atļauju saņemt un tirgoties šajā vietā nav atļauts.

Valmieras pašvaldība ir ierīkojusi tirdzniecības vietas netālu no autoostas (nojumes). Šajās tirdzniecības vietās ir atļauts tirgot noteiktas preču grupas – mazdārziņos izaudzēto (puķes, augļus, dārzeņus). Vairāki lielveikalu īpašnieki ir izveidojuši ielu tirdzniecības vietas arī pie lielveikaliem, nosakot, kādas preces tur drīkst tirgot.”

Līdzīgi arī Madonā

Madonas novada pašvaldības Juridiskās nodaļas jurists Helmuts Pujāts "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Valdības noteikumi Nr. 440 7.1. apakšpunkts nosaka, ka fiziskā persona, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ir tiesīga pārdot pašu ražoto lauksaimniecības produkciju.

Noteikumi nosaka, ka ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā. Noteikumu 11. punkts nosaka, ka ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. Tas nozīmē, ka persona drīkst tirgot ielu tirdzniecībā pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, bet iepriekš saņemot pašvaldībā atļauju.”