"Čekas maisos" arī divu leģendāru Latvijas rokgrupu dalībnieku vārdi, atklāj pētnieki

"Tie būs ļoti zināmi cilvēki, daudzi. Es konkrēti vairāk esmu pētījis mūzikas un teātra nozari, jo man tāds uzdevums no komisijas bija dots. Teātris izskatīsies slikti, mūzika - ne tik slikti, bet arī slikti. Slikti izskatīsies arī, piemēram, nesaukušu nosaukumus - vismaz divas lielas, joprojām pastāvošas rokgrupas. Viena vairāk varētu būt uz Kurzemes pusi. Otra vairāk Vidzemes pusē bāzējusies," raidījumam sacīja VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieks, vēsturnieks Ojārs Stepens, kurš Satversmes aizsardzības birojā (SAB) pats pētīja kartotēku.

Rokgrupas "Līvi" dalībnieks Ainars Virga "LNT Ziņām" telefonsarunā sacīja, ka viņam par grupas dalībnieku kartīšu iespējamu atrašanos "čekas maisos" nekas nav zināms. Arī grupas "Jumprava" mūziķis Ainārs Ašmanis sacīja, ka viņam nav informācijas par grupas dalībnieku kartīšu atrašanos kartotēkā.

Atklājies, ka kopumā SAB glabājas aptuveni 4650 VDK aģentu kartīšu. No tām 4300 ir aktīvajā aģentūrā un 350 pastāvīgās glabāšanas kartotēkā. Lai gan komisija izveidota pirms četriem gadiem, piekļuvi "čekas maisiem" pētnieki ieguva tikai šogad. Visu kartotēku komisija tā arī nepaspēja izpētīt. "Deva pa gabaliņam. Iedeva tādu čupiņu kartīšu, un tad pa dienu tās apstrādājām. Lielākā daļa ir apgūta, pilnīgi viss - nē," sacīja Stepens. Taujāts, vai bijušas kartītes, kas pētniekam nav dotas, viņš atbildēja: "Es pieļauju, ka tādas bija. Es nevaru nevienu precīzi apvainot, jo es redzu to, ko man iedod."

Pētnieki "čekas maisos" identificējuši arī 77 cilvēkus, kuri saistīti ar reliģiskajām organizācijām. Visaktīvāk ar "čeku" sadarbojušies katoļu garīdznieki. Tam ir objektīvs skaidrojums, jo katoļu baznīca ir cieši saistīta ar Vatikānu, kas atradās "dzelzs priekškara" otrā pusē. Tiem, kas vēlējās padomju režīma atļauju ceļot uz Vatikānu, nācās kļūt par ziņotājiem. "Baznīcai vienīgais veids kā oficiāli nodibināt attiecības ar Vatikānu, tas bija zināmā mērā uzņemoties šo nodevības nastu, kļūstot par aģentiem," skaidro VDK dokumentu izpētes komisijas pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova.

VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai gala ziņojums jāiesniedz Latvijas Universitātes (LU) rektoram, kuram pēc tam tas jāpārsūta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Universitātē "LNT Ziņām" trešdien skaidroja, ka ziņojums ir saņemts, taču tas nav iesniegts kā oficiāli noformēts dokuments. Tāpēc ministrijai tas vēl nav nodots. Tikmēr komisijas vadītājs skaidro, ka viņš ziņojumu parakstījis otrdien, tāpēc drīzumā tam būtu jānonāk arī LU rektora rīcībā.

Kad komisijas gala ziņojums nonāks IZM, politiķiem būs jālemj par tālāko rīcību. Pieņemt gala lēmumu par tā dēvēto "čekas maisu" atvēršanas veidu un kārtību paredzēts jau šogad. Patlaban likumā noteikts, ka lēmums jāpieņem Ministru kabinetam līdz 31. oktobrim.