Lielbritānijas latviešiem piedāvā dzīvokļus Latvijas laukos, kur ar sabiedrisko transportu nevar tikt līdz darbam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildībā esošais remigrācijas plāns paredz, ka katrā no valsts reģioniem strādā īpašs konsultants, palīdzot ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem atgriezties Latvijā ar informācijas sniegšanu par darba iespējām, īres mājokli, bērnu izglītību un citiem jautājumiem. 

"Es vērsos pie Vidzemes koordinatores un prasīju, vai man nevar palīdzēt ar mājvietu. Piecus ar pusi gadus esmu prom no Latvijas, un man nav, kur atpakaļ braukt. Viņa man piedāvāja [mājvietu] Ģikšos, kur sabiedriskais transports varbūt vienu reizi dienā [brauc] uz Cēsīm. Tur nebūtu reāli. To es arī paskaidroju, ka mani tādi Ģikši neinteresē. Kā es izbraukāšu uz darbu? Tāds nedaudz atgrūdiens man bija. Varbūt tomēr nav jēga prasīt, varbūt vieglāk ir pašas spēkiem visu sameklēt," stāsta Antra, kas no Londonas Latvijā atgriežas šomēnes. 

Runājot ar citiem tautiešiem Anglijā, kas plāno atgriezties Latvijā, Antra secinājusi, ka arī viņiem nav bijusi sekmīga pieredze ar remigrantu koordinatoriem reģionos. "Viņi nosūta ar „copy-paste" vienkārši tekstu vai arī no „ss.com" darba sludinājumus, dzīvokļu īres sludinājumus, bet tā jau gluži nav palīdzība, ko mēs sagaidām. [...] Mēs taču katrs to varam izdarīt, jo mums ir pieejams internets. Es nezinu, vai tai visai padarīšanai ir jēga," saka Antra.

Turklāt mūsu tautieši Lielbritānijā "LNT Ziņām" atzīst, ka atrast reģionālo konsultantu telefonus un e-pastus esot praktiski neiespējami, jo jaunā remigrācijas plāna administrētāja - VARAM - mājaslapā nav speciālas sadaļas un esot pamatīgi "jārokas", kamēr līdz šiem kontaktiem nonāk.

Vienlaikus atzinīgus vārdus remigrantu koordinatoriem velta Londonā dzīvojošā Irēna Konrāde, kuras ģimene atgriezīsies Ventspilī augustā. Kurzemes koordinatore atsūtījusi dēlam latviešu valodas mācību materiālus. Lai arī konsultante nav spējusi atrisināt problēmu ar iestāšanos vēlamajā skolā, tomēr Irēna apzinās, ka vairumā gadījumu konsultanti paši atduras pret kopējās sistēmas nepilnībām. Kurzemes koordinatore nav spējusi atrisināt arī problēmu ar banku Latvijā. "Nevar Latvijas pilsonis atgriezties un atvērt kontu bankā, jo tur nav īpašuma un nav darba līguma. Ja mēs vispirms gribam nopirkt īpašumu un tad meklēt darbu, [...] ir problēma. Mums kā Latvijas pilsoņiem atgriežoties nav iespējas atvērt kontu. Koordinatore sazinājās un piedāvāja vienreizējā darījuma kontu, kas mums galīgi kā Latvijas pilsoņiem neder."

Latvijas vēstniecībā Londonā „LNT Ziņām" skaidro, ka visbiežāk potenciālie mājās braucēji sūdzas par grūtībām pieteikt bērnus Latvijas skolās, kamēr vēl atrodas Lielbritānijā. "Ja tev nav adreses Latvijā, tad pierakstīties uz skolu laikus ir praktiski neiespējami. Ir lietas, kuras papildu regulējums varētu atrisināt. Vai arī, ja vecāki ļoti laikus zina, ka viņi grib atgriezties pēc gada vai diviem, tad viņiem laikus jāmeklē īpašums, kurā reģistrēties, deklarēties," stāsta Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā Baiba Braže.

Šo un vairāku citu problēmsituāciju risināšanai lielas cerības tiek liktas uz jauno Diasporas likumu, kas tautiešu atgriešanos Latvijā atvieglotu ar dažādu birokrātisko šķēršļu mazināšanu. Tikmēr visas negācijas par sistēmiskām nebūšanām jāuzklausa un radoši risinājumi jāmeklē remigrantu koordinatoriem.

VARAM informē, ka līdz šodienai 964 potenciālie remigranti paši uzrunājuši koordinatorus vai viņus proaktīvi uzrunājuši koordinatori. Vienlaikus personalizēta informācija sniegta 439 tautiešiem ārzemēs. Ministrijā apgalvo, ka šī informācija palīdzējusi Latvijā atgriezties 45 cilvēkiem, no kuriem 20 veido ģimenes. Vislielākā interese par remigrāciju ir Latgalē un Kurzemē, kur informācija valstspiederīgajiem ārzemēs sniegta attiecīgi 208 un 123 reizes.