Augstākajā tiesā pārsūdzēti lēmumi par viendzimuma ģimenes attiecību reģistrēšanu
Augstākajā tiesā (AT) ir pārsūdzēti Administratīvās apgabaltiesas lēmumi, ar kuriem noraidīti pieteikumi par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, pavēstīja pieteicēju pārstāve Evita Goša.
Viņa skaidroja, ka apgabaltiesas pamatojums ir bijis līdzīgs pirmās instances tiesai - šajās lietās ir politiskā izšķiršanās un tiesa nevar lemt par to, par ko ir jālemj politiķiem. Goša norādīja, ka vēl nav zināms, kad AT šīs lietas skatīs, taču vismaz trīs no tām jau ir tiesā pieņemtas.
Kopumā tiesā sākotnēji tika ierosinātas piecas lietas. 2015.gada beigās tiesā nonāca kopumā pieci pieteikumi, kuros prasības priekšmets bija lūgums uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt laulību starp viendzimuma personām. Tiesa lēma vienu pieteikumu pieņemt un ierosināja lietu, tomēr četrus pieteikumus tiesa nepieņēma, kā rezultātā blakus sūdzības nonāca AT. Tagad prasījumu priekšmeti ir mainīti, un runa ir par ģimenes attiecību reģistrēšanu.
Savukārt AT pērn atcēla zemākas instances lēmumu nepieņemt pieteikumu saistībā ar laulības reģistrēšanu starp viena dzimuma personām. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu, jo līdzpieteicējām nav no tiesību normām izrietošu subjektīvu tiesību prasīt reģistrēt laulību starp viena dzimuma personām. AT Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atcēla. AT piekrita Administratīvās rajona tiesas tiesneša secinājumam, ka patlaban normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības noslēgt laulību viena dzimuma personu starpā, līdz ar to līdzpieteicējām nav subjektīvo publisko tiesību prasīt laulības reģistrāciju.
Tomēr tālāk AT secināja - ja personu mērķis nav tieši un vienīgi laulības reģistrācija, bet personas vēlas panākt viņu kā viendzimuma personu ģimenes attiecību atzīšanu, reģistrāciju un aizsardzību, pieteikuma priekšmets lietā ir jāinterpretē plašāk. Proti, šāds pieteikuma priekšmets ir par administratīvā akta izdošanu par viena dzimuma divu personu ģimenes attiecību juridisku reģistrēšanu. Savukārt, vērtējot šādu personu prasījuma plašāko interpretāciju, ir noskaidrojams, vai liegums reģistrēt šādas partnerattiecības nepārkāpj Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tādēļ pieteikuma pieņemšanas stadijā nav iespējams konstatēt, vai konkrētajā gadījumā nav aizskartas līdzpieteicēju tiesības un tiesiskās intereses, un līdz ar to atzīt, ka personām nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu.
Tikai skatot lietu pēc būtības un vērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, tostarp apsverot iespēju vērsties Satversmes tiesā, tiesa var konstatēt tiesību aizskāruma esamību vai neesamību, rezumēja AT.
Lietā par partnerattiecību reģistrēšanu tika pievienotas tiesnešu Jautrītes Briedes un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas. Tiesneši skaidroja, ka izskatāmajā lietā bija jāatzīst, ka līdzpieteicējām nav subjektīvo tiesību prasīt savu attiecību - laulības, partnerības - juridisku reģistrāciju un publiskas personas atteikums to darīt neveido subjektīvo tiesību aizskārumu, jo nedz Satversmes 96.pants, nedz 110.pants, uz kuru atsaucas AT šajā lietā, neparedz valsts pozitīvu pienākumu paredzēt viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecību juridiskas reģistrēšanas iespēju. Arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras neizriet tūlītējs un vispārīgs valsts pozitīvs pienākums paredzēt viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecību juridiskas reģistrēšanas iespēju.
Vienlaikus tiesneši saskatīja nepieciešamību valstij noregulēt šādu personu tiesiskās attiecības, jo regulējuma neesamība rada vairākas praktiskas ar tiesībām uz ģimenes dzīvi saistītas problēmas, bet, viņuprāt, līdzšinējā tiesībpolitiskā izšķiršanās tiesai ir jārespektē, jo tiesa ir pakļauta likumam un tiesībām.
