Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanai plānots atsavināt zemi par 162 019 eiro

SM plāno pirkt nekustamā īpašuma "Ozoliņi" zemes vienību 0,14 hektāru platībā un uz tā esošas būves - dzīvojamo māju, garāžu, kūti un šķūni Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, par 157 855 eiro.

Tāpat plānots atsavināta nekustamā īpašuma "Vecabras" sastāvā esošās zemes vienības daļu 0,02 hektāru platībā Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā par 4164 eiro.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valdība 2016.gada martā atļāva sākt publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā.

Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tajā skaitā trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi - apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.

Pēc VAS "Latvijas valsts ceļi" paustā, vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Lielā noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts.