Advokāts Skačkovs: "Neviens nevar būt pasargāts no birokrātiskās patvaļas"
“Ja mēs kādreiz gribējām valsts varu nedaudz ierobežot, lai cilvēkiem būtu plašāka brīvība, tad diemžēl šajā gadsimtā virziens, ko ir izvēlējusies Latvijas valsts, ir absolūti pretējs. Valsts nepilda naktssarga lomu, tā vairs necīnās pret noziedzību. Tā cenšas iejaukties visur, katram pielikt uzraugu–birokrātu, katram uzlikt kaut kādu ziņošanas pienākumu. Ja šādas tendences mūsu likumdošanā parādās un kļūst stiprākas ar katru dienu, tad neviens nevar būt pasargāts no birokrātiskās patvaļas,” zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".
Skačkovs uzskata, ka sabiedrība atbalsta šādu birokrātiju, ja tā attiecas uz citiem, tomēr neaptver, ka tā var ierobežot jebkuru: “Kad šāds pienākums tiek uzlikts nesimpātiskiem cilvēkiem (administratoriem, advokātiem), tad sabiedrība ir gatava tam aplaudēt, nedomājot par to, ka tas nedod rezultātus un nedomājot par to, ka tā var darīt ar jebkuru pilsoni.”
Apspriežot notikumus maksātnespējas jomā, Skačkovs norādīja, ka arī maksātnespējas administratoriem ir uzlikti pilnīgi nevajadzīgi birokrātiski žņaugi. Tas sākās 2008. gada krīzes laikā, kad Saeimā tika pieņemts likums par maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām. Šīs birokrātiskās izmaiņas neko neesot devušas un nevienu, t. sk. Mārtiņu Bunku, neesot pasargājušas.
“Ko tas praktiskajā plāksnē deva? Principā neko. Tikai to, ka administratori sniedza valsts amatpersonas deklarācijas. Tas arī viss. Būtībā ar šiem grozījumiem ne konkrēts cilvēks tika pasargāts no tā, kas ar viņu notika pagājušonedēļ, ne arī tika pasargāti maksātnespējas procesu dalībnieki, kuriem dažreiz ir pretenzijas pret maksātnespējas administratoriem. Līdz ar to šāda iejaukšanās no valsts puses privātajā sektorā, manuprāt, bija nesamērīga un absolūti nevajadzīga, jo nedeva nekādus rezultātus,” raidījumā sacīja Skačkovs.
