Sešgadniekus skolā laist grib, bet mācību programmu piedāvājums nav skaidrs

Kučinskis pieļāva, ka tieši ar minēto aspektu varētu būt saistīta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdera Augusta Brigmaņa paustā skepse, ka par sešgadīgo izglītības ieviešanu vēl esot daudz šaubu.

Pēc politiķa vārdiem, visas koalīcijas partijas konceptuāli atbalstot un nevarot nepiekrist, ka skola Latvijas jauniešiem būtu jābeidz agrāk, un šī mērķa sasniegšanai bērnudārzu vecākās grupiņas varētu pārdēvēt par 1.klasi, tomēr jautājums ir, "kāds ir piedāvājums mācību programmām".

Kučinskis domā, ka Brigmaņa izteikumi demonstrējot ZZS vienmēr raksturīgo piesardzību, attiecīgi reforma varēšot sākties tikai tad, kad būs pilna skaidrība par mācību saturu un programmām.

Kā ziņots, Saeima aprīļa beigās pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie likumu grozījumi noteiks, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma. Reformas ieviešanu paredzēts sākt 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Likumprojektos par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kā arī Izglītības likumā noteikti kritēriji, kādos gadījumos bērnam skolas gaitas būtu jāsāk sešos gados.