Aizbraukušo atgriešanas projekta retais veiksmes stāsts: mājās no Lielbritānijas pārbrauks Anete ar ģimeni

Kopš šī gada marta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem īsteno latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu. Vidzemes plānošanas reģionā šajā projektā aktīvi darbojas remigrācijas koordinatore Ija Groza, kura atbild uz telefona zvaniem un vēstulēm e-pastā, ko saņem no patlaban ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem.

Vidzemē līdz šim brīdim aktīva komunikācija izvērtusies ar 30 uz ārvalstīm izbraukušiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri apsvēruši iespēju atgriezties atpakaļ savā līdzšinējā mītnes zemē. Apkopotie saziņas rezultāti liecina, ka pieci cilvēki un viņu ģimenes jau šovasar atgriezīsies mājās, vēl 20 tautieši gala lēmumu nav pieņēmuši - domā un padziļināti izpēta situāciju, savukārt vēl pieci ārvalstīs dzīvojošie lēmuma pieņemšanu par atgriešanos savā līdzšinējā mītnes zemē pagaidām izlēmuši atlikt.

Daudzi no aizbraukušajiem Latviju ir atstājuši jau pirms laba laika un ne visu zina par valstī notikušajām izmaiņām. Reģionālais koordinators aizbraukušajiem var sniegt informatīvu atbalstu un padomu, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Finansiālo atbalstu koordinators nevar piedāvāt, tādēļ lēmums par atgriešanos cilvēkiem ir jāpieņem pašiem, skaidro Groza.

Ar remigrācijas projekta reģionālo koordinatori Vidzemē sazinājušies Īrijā, Lielbritānijā, Spānijā un Vācijā dzīvojošie latvieši.

Ļoti iedvesmojoša izvērtusies saziņa ar kādu Lielbritānijā dzīvojošu latvieti, kas koordinatori uzmeklēja sociālā tīkla Facebook tīmekļa vietnē. Podiņa ir vidzemniece, kas jau jūnija sākumā kopā ar savu ģimeni pārceļas atpakaļ uz mājām, uz Valktu.

"Ar remigrācijas koordinatoru patiešām ir vērts sazināties, jo viņi sniedz drošu un patiesu informāciju. Esmu lasījusi nievājošus komentārus par šo iniciatīvu, tomēr man šķiet, ka lielākoties komentētāji paši šobrīd dzīvo Latvijā, un viņiem pat prātā neienāk, cik šī informācija mums ir būtiska," savās pārdomās par pilotprojektu dalās Podiņa.

Podiņa Latviju pametu tūlīt pēc pamatskolas pabeigšanas. "Pieaugušo dzīve man Latvijā bija maz pazīstama. Taču tagad, kad esmu gatava braukt atpakaļ, zinu visu par Angliju, bet neko par Latviju. Ir ļoti patīkami saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem un uzzināt, kā būtu rīkoties vispareizāk," paužot cerību, ka viņas pieredze iedrošinās arī citus uzrakstīt koordinatoriem, saka Podiņa.

Vērtējot līdzšinējos saziņu ar reemigrantiem, secināts, ka visbiežāk atgriezties gribētāju vidū ir ģimenes ar bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem, kas uzskatāms par zīmīgu brīdi, jo pienācis laiks izšķirties – sākt mācības ārvalstīs un visticamāk tur arī palikt, vai tomēr atgriezties mājās.

Lielākoties cilvēki interesējas par iespēju dzīvot un strādāt pilsētās, tomēr tie, kas plāno sākt paši savu uzņēmējdarbību, ir gatavi sākt dzīvi arī laukos.

Daudz jautājumi ir par to, kā sākt uzņēmējdarbību un kādas īpašas valsts atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem pieejamas. Tāpat potenciālie remigranti interesējas par dzīvesvietas iespējām – gan par pašvaldībās pieejamo dzīvojamo fondu, gan arī par iespējām saņemt aizdevumu mājokļa iegādei.

Liela interese ir arī par projektu konkursu "Atgriešanās iespējas", kas tiks izsludināts rudenī. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti četri remigrantu iesniegtie projekti uzņēmējdarbības sākšanai, katrs līdz 9000 eiro. Arī remigrantam būs jāiegulda savs līdzfinansējums 50% apmērā, bet ne obligāti naudā, arī pamatlīdzekļi tiks uzskatīti par līdzfinansējuma veidu.

Remigrācijas pilotprojekts noslēgsies 2018.gada 31.decembrī.