76 gadu vecumā mūžībā devies vijolnieks Valdis Zariņš
Pirmdien, 30.aprīlī, mūžībā devies vijolnieks, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) ilggadējais koncertmeistars Valdis Zariņš, informēja LNSO pārstāvji.
Divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku spožākajiem Latvijas klasiskās mūzikas pārstāvjiem, nomira 76 gadu vecumā.
"Kaut arī LNSO un savulaik arī Latvijas filharmonijas kamerorķestris varēja lepoties ar fenomenālu visaugstākās klases koncertmeistaru Valda Zariņa personā, viņš visupirms bija ievērojams solists un kamermūziķis. Koncertu afišas un Latvijas Radio fonotēka glabā ziņas par neskaitāmiem koncertiem, ko Valdis Zariņš spēlējis ar dzīvesbiedri pianisti Ievu Zariņu un citiem kamermūziķiem, ar lielākiem un mazākiem orķestriem Leonīda Vīgnera, Vasilija Sinaiska un citu meistaru vadībā," norāda LNSO.
Zariņš mācījās vijolspēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Izraila Abramisa, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Jakova Targonska, un arī Ļeņingradas Konservatorijas aspirantūrā. Jau studiju gados Zariņš uzstājas kā solists ar Radio orķestri un sniedza solokoncertus Latvijā.
No 1963. līdz 1967.gadam viņš spēlēja Filharmonijas stīgu kvartetā, no 1967. līdz 1969.gadam bija LNSO mūziķis, no 1969. līdz 1975.gadam – Filharmonijas kamerorķestra koncertmeistars, no 1976. līdz 1999.gadam – LNSO koncertmeistars (amatā līdz 2001. gadam) un no 1995. līdz 1999.gadam – Bergenas filharmoniskā orķestra koncertmeistars un kamermūziķis.
Kopā ar LNSO Zariņš bijis solists visplašākā diapazona repertuārā – no Bēthovena, Brāmsa un Bartoka līdz Butānam, Ivanovam un Kalsonam, viņš spēlēja klasiķa Mocarta un modernista Pones koncertus, Čaikovska, Sibēliusa, Vītola, Žilinska un citu komponistu opusos. Zariņš daudz uzstājies Krievijā, Bulgārijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un citviet.
Par solosniegumu Romualda Kalsona Vijolkoncerta atskaņojumā Minhenes festivālā “Europa Musicale” Zariņš saņēma savu pirmo Lielo mūzikas balvu, savukārt otro Lielo mūzikas balvu vijolnieks saņēma par Kalsona “Vijolkoncerta”, Pētera Vaska vijolkoncerta “Tālā gaisma” un Adamsa “Vijolkoncerta” atskaņojumu izcilā mākslinieciskā kvalitātē, kā arī par latviešu komponistu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu pasaulē.
Kā norāda LNSO, kritiķi par Valda Zariņa spēli teikuši – iedzimta muzikalitāte, izlīdzināts, pilnskanīgs tonis, atraisīts, izteiksmīgs frāzējums, spoža virtuozitāte, personības strāvojuma caurausts stils, emocionalitātes un intelekta apvienojums.
