Vakancei ar 1500 eiro algu trūkst gribētāju. Uzņēmēja: nav kas strādā
Sūkstīšanos par to, ka Latvijā ir grūti atrast labu darbu, joprojām nākas dzirdēt bieži. Taču atsevišķi gadījumi liek aizdomāties, vai pie bezdarba, vai drīzāk bezdarbības, vismaz daļēji nav vainojams potenciālo darba ņēmēju kūtrums. Šajā sakarā pieminēšanas vērta ir situācija, kurā nonācis Vecrīgas restorāns “Zviedru Vārti” – kā apgalvo tā īpašnieces, viesmīļa vakance, kurā iespējams nopelnīt ap 1500 eiro mēnesī un baudīt dažādas priekšrocības, šķiet, nevienu neinteresē.
“Alga vismaz 1500 eiro mēnesī, bezmaksas pusdienas, 15 brīvdienas, bet nav, kas strādā! Man un manai ģimenei pieder restorāns, taču mēs jau mēnešiem ilgi mokāmies ar viesmīļu un pavāru atrašanu,” savā “Facebook” profilā raksta Vecrīgas restorāna “Zviedru Vārti” īpašniece Agneta Niedra.
Kā zināms, noturēties ēdināšanas biznesā jau tā ir pietiekami grūti, pat tad, ja kafetērija vai restorāns ir prasmīgu darbinieku pārziņā un ir gatavs ikdienas darbam. Taču šajā gadījumā ģimenes biznesam ir jāspēj iziet pa nullēm, dienu no dienas strādājot un konkurējot ar citiem restorāniem bez pilnībā nokomplektēta personāla.
Kā atklāj Agneta, vislielākās problēmas sagādā kompetentu viesmīļu atrašana. Agnetas ģimene nespēj saprast, kādēļ tā.
Cipars reāls, taču nauda ir jānopelna
“Būt restorāna īpašniecei mazā uzņēmumā nenozīmē sēdēt skaistā kostīmiņā ar lakotiem nagiem pie “MacBook” klēpjdatora un malkot kafiju. Mēs ar mammu aizpildām visus robus – gan apkalpojam klientus, gan vedam tomātus no Centrāltirgus. Pašas esam gan sabiedrisko attiecību speciālistes, gan arī trauku mazgātājas. Bieži pati esmu viesmīle, jo te kāda saslimst, te tiek ieslēgta dzīvoklī un tā tālāk. Pēc kārtējās piespiedu maiņas esmu neizpratnē – kur ir problēma būt viesmīlei?” neizpratni pauž restorāna īpašniece.
Agneta apgalvo, ka pēdējo reizi, strādājot par viesmīli savā restorānā, tējas naudās vien izdevies nopelnīt teju 100 eiro dienā.
Darbā pieņemtai viesmīlei vai viesmīlim, papildus tam vēl pienāktos alga, kura, kā sarunā ar Kas Jauns Avīzi izstāsta Agneta, ir ievērojami virs minimālās, un bonusi.
“Apsēdos un parēķināju – kļuva skaidrs, ka, paveicot pusi no tā, ko daru es, pat visslinkākā viesmīle kopumā algā un tējas naudās saņems ap 1500 eiro mēnesī,” piebilst restorāna saimniece.
Nosauktais skaitlis pat neesot saistīts ar ienesīgo vasaras sezonu – Agneta norāda, ka ģimenes restorāns esot neliels, vietu ir salīdzinoši maz un iespēju paspīdēt klientu acīs ar laipnu apkalpošanu, pretī saņemot atlīdzību, netrūkst arī citos mēnešos.
“Nezinu, kā ir citviet, bet pie mums, pieņemot, ka viesmīlis ir čakls un prot strādāt gudri, šim skaitlim nevajadzētu nokristies zem 1200 eiro vai 1000 eiro mēnesī,” apgalvo saimniece.
Kāds ir Latvijas viesmīlis?
“Zviedru Vārti” Aldaru ielā darbojas jau nedaudz ilgāk nekā divus gadus, un šobrīd tajā strādā viens algots viesmīlis.
Kā norāda tā īpašnieces, problēmas ar darbinieku meklēšanu galvenokārt ietekmē plānus atvērt otro filiāli, kurai viesmīļi neveiksmīgi tiek meklēti jau divus mēnešus.
“Arī pirmā restorāna gadījumā, šo divu gadu laikā ir gājis grūti ar pastāvīgu darbinieku atrašanu. Reti kura meitene nostrādā ilgāk par diviem mēnešiem. Nepārprotiet mani, būt par viesmīli nebūt nav viegli. Tas ir fizisks darbs, turklāt zināmā mērā jāspēj arī būt psihologam, jāsaprot, ko un kā runāt ar apmeklētājiem. Iepriekšminētā summa ir reāla, taču šo naudu, strādājot viesmīļa amatā, tik tiešām ir jānopelna,” skaidro restorāna īpašniece.
Viņa arī norāda, ka, ņemot vērā to, kā šajā amatā tiek gūti kopējie ienākumi (dalījums pamatalgā un tējas naudās), viesmīlim ir svarīgi piekopt zināmu finanšu disciplīnu, pašam regulāri saskaitot un fiksējot savu peļņu.
Viesmīļi parasti darbā aicināti, izmantojot tādus sludinājumu portālus kā Ss.com, Cv.lv, kā arī sociālos tīklus, tostarp “Facebook”.
Ģimene apgalvo, ka atsaucība nekad nav bijusi pārlieku liela, turklāt no cilvēkiem, kuri izrādījuši interesi, ļoti maz bijis tādu, kuru prasmes un pieredze tik tiešām atbilst kaut vai minimumam prasību.
Neesot gan trūcis pretendentu, kuri atnākuši uz interviju un jau pašā sākumā nolasījuši savas prasības no potenciālā darbadevēja, pat neieminoties par to, ko paši varētu dot šajās abpusējās attiecībās.
“Jaunieši atnāk, sakrusto rokas un jautā: “Nu, ko jūs man piedāvājat?”. Jau uzsākot sarunu tiek paziņots, ka strādāt varot tikai no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, vajagot brīvus Līgo svētkus, Ziemassvētkus, drauga mamma dzimšanas dienu un festivāla “Positivus” dienas arī. Mums kā restorāna saimniekiem uzreiz rodas jautājums – vai pārējā laikā mums restorānu vienkārši slēgt ciet? Beigu beigās viesmīlim arī nesanāk pietiekami daudz darba dienu, nesanāk pat viena slodze. Teikšu, kā ir – meklējot darbiniekus ar ierastajām metodēm, ir izveidojies priekšstats, ka meitenes gluži vienkārši vairs negrib un nemāk strādāt,” pauž Agneta.
Pēc darba sludinājuma izvietošanas internetā ir arī gadījies saņemt zvanus no Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs. Kādā no sarunām sieviete, kura ir gribējusi tikt darbā par viesmīli, jau telefonsarunā lūgusi, lai viņai garantē, ka ierodoties Latvijā viņai tiks piedāvāts viesmīles darbs.
Saņemot atteikumu, kurš pamatots ar nepieciešamību iepazīties tuvāk un saprast sievietes spējas, pirms stāties darba attiecībās, viņa lūgusi šādā pat veidā darbā pieņemt viņas meitu – strādāšot centīgi un viss būšot kārtībā. Reiz telefonsarunā ar kādu potenciālo kandidāti esot arī nācies klausīties bļaušanu klausulē.
Palīgā sauciens “Facebook” nostrādā kā darba sludinājums
Lai arī viegli nav, laiku pa laikam ģimenes restorānam ir izdevies atrast uzticamas un prasmīgas viesmīles, taču šīs meitenes nostrādājušas vien neilgu laiku un izbeigušas darba attiecības dažādu sadzīvisku iemeslu dēļ, piemēram, pārvācoties ārpus Latvijas vai aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā.
Par viesstrādnieku algošanu restorāna saimnieces īpaši nerunā, piebilstot, ka šādā gadījumā aktualizējas valodas jautājums – nodarbinot ārzemniekus, no kuriem liela daļa neprot apkalpot cilvēkus latviešu valodā, agrāk vai vēlāk gluži vienkārši nāksies maksāt soda naudu.
Taču cerību, šķiet, dod jau pašā sākumā pieminētais “Facebook” ieraksts. Iepriekš arī sociālajos tīklos nav bijusi pārāk liela atsaucība uz publicētajām vakancēm, taču šoreiz, kad viesmīļa amata apraksts un iespējamais atalgojums publicēts sūdzības formātā (ar ierakstu dalījušies teju 2000 “Facebook” lietotāji), e-pastā atsaukušies jau virs 300 cilvēkiem, no kuriem aptuveni 60 varētu būt atbilstoši prasībām.
Vairums interesentu, gan iepriekš, gan arī šoreiz bijušas daiļā dzimuma pārstāves vecumā ap 30 gadiem.
Bezdarba līmenis valstī krītas
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā kopš 2010. gada pakāpeniski krītas un 2018. gada martā ir sasniedzis 7% atzīmi.
Pārējās Baltijas valstīs statistika ir līdzīga. Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Lietuvā bezdarba līmenis 2017. gada decembrī bija nokrities līdz 7%, savukārt Igaunijā tas bijis vēl zemāks – vien 5,4% (2017. gada novembris).
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā vidējā alga Latvijā bija 926 eiro (bruto).
Salīdzinot ar 2016. gadu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē darba samaksa vidēji pieaugusi par 8,7 %. Visstraujākais pieaugums bijis novērojams tieši ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
