Cilvēki savus privātos personas datus visdrošāk atklāj bankām

Kā liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par patērētāju attieksmi pret privātumu un personīgo datu izmantošanu ("Crossing the line. Staying on the right side of consumer privacy"), krietni mazāk iedzīvotāji uzticas sociālajiem medijiem (13%), mazumtirdzniecības uzņēmumiem (14%), spēļu industrijai (14%) un lielveikaliem (17%).

Kopumā cilvēki daudz labprātāk dalās ar informāciju par dzimumu, izglītību un etnisko izcelsmi, savukārt informāciju par ienākumiem, ārstniecību vai dzīvesvietu sniedz daudz nelabprātāk, liecina pētījums.

Iedzīvotāji daudz brīvāk sniedz savu personīgo informāciju, ja tas viņiem šķiet izdevīgi - ir iespējams pretī saņemt noderīgu vai lētāku pakalpojumu vai preci, tomēr arī šajā jomā cilvēki kļūst zinošāki un piesardzīgāki un ne vienmēr piekrīt savu personas datu apmaiņai pret kādu "labumu" vai pēc savu personas datu nodošanas izsaka iebildumus.

KPMG zvērināto advokātu biroja vecākā juriste Sanita Pētersone informēja, ka arī Latvijā cilvēki arvien vairāk sāk apzināties savas tiesības uz personas datu aizsardzību un arvien biežāk tiek konstatēti pārkāpumi šajā jomā. Par to liecina pērn pieaugušais Datu valsts inspekcijas (DVI) pārbaužu skaits, kas tika veiktas, ņemot vērā augošo iedzīvotāju sūdzību daudzumu. 2015.gadā DVI konstatēto personas datu aizsardzības pārkāpumu īpatsvars pret kopējo veikto pārbaužu skaitu palielinājās līdz 27% salīdzinājumā ar 16% iepriekšējā 2014.gadā.

"Tas, protams, mudina uzdot daudzus jautājumus par to, cik lielā mērā iedzīvotāji var uzticēt savus datus uzņēmumiem un valsts institūcijām un vienlaikus būt pietiekoši droši, ka viņu medicīniskie dati vai videonovērošanas kamerās fiksētā informācija nenonāks nepareizajās rokās un netiks izmantota kādos ļaunprātīgos nolūkos. Zināma drošības garantija ir jaunā Vispārīgā personas datu aizsardzības regula, kas ne vien pieprasa nodrošināt efektīvāku datu aizsardzības uzraudzību, bet paredz arī daudz stingrākus sodus personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā," skaidroja Pētersone.

Viņa atzina, ka cilvēki kopumā ļoti brīvi ļauj izmantot savu privāto informāciju apmaiņā pret pakalpojumiem un produktiem, kas viņu dzīvi padara vienkāršāku, komfortablāku un dažkārt arī lētāku. Kompānijas dažādās pasaules vietās par savu klientu ieradumiem zina daudz vairāk, nekā tas jebkad iepriekš ir bijis iespējams.

"Noslēpums vairs nav ne klienta iecienītākās preces un pakalpojumi, ne ģimenes stāvoklis, ne mīļākie restorāni - uzņēmumi zina, ko klients iegādājies vakar un ko visdrīzāk pirks nākamajā nedēļas nogalē, kādu transportu izmantos, braucot uz darbu, un kādā veikaliņā ieskries pa ceļam. Tāpēc datu ekonomikas laikmetā arvien skaļāk tiek runāts par iegūtās informācijas izmantošanas ētiskajiem un juridiskajiem aspektiem. Kompānijām ir jāapzinās, ka privātuma pārkāpumu gadījumā tās var tikt sodītas ne vien ar lieliem naudas sodiem, bet arī vienā mirklī zaudēt klientu uzticību, piedzīvot nozīmīgu ienākumu kritumu vai pat bankrotu," sacīja Pētersone.

Pētījums parāda, ka cilvēki dažādās valstīs mēdz atšķirīgi attiekties pret citiem sniedzamo informāciju. Kopējā tendence - ja cilvēks izjūt ierobežojumus, bailes vai diskrimināciju, jo lielāku vērību viņš pievērš personisko datu aizsardzības risinājumiem. Svarīgs nosacījums attieksmei pret personīgo datu ievākšanu ir to izlietošanas mērķis.

Kopumā gandrīz puse iedzīvotāju jeb 49% ir apmierināti, ja valsts institūcijas apkopo informāciju, lai efektīvāk cīnītos ar terorismu, savukārt tikai 28% ir gatavi piekrist personīgās informācijas apkopošanai, ja to, piemēram, veic interneta veikali.

Arvien kritiskāk tiek vērtēta personīgo datu pieprasīšana, veicot pirkumus internetā, liecina pētījums. Tostarp 55% pētījuma dalībnieku atzina, ka ir atteikušies iegādāties preces internetā personīgo datu drošības apsvērumu dēļ. Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku iebilst pret to, ka aplikācijas viedtālruņos un planšetēs vāc un izmanto viņu personīgo informāciju. Interesanti, ka iedzīvotāji Āzijas valstīs, piemēram, Indijā un Malaizijā, ir daudz atvērtāki personalizētām interneta reklāmām nekā Ziemeļvalstīs.

Pētījums parādīja, ka attieksme pret privātumu un personīgo datu izmantošanu nav būtiski atkarīga no aptaujāto ienākumu līmeņa. Kopumā tikai 50% cilvēku ir gatavi atteikties no daļas privātuma apmaiņā pret lētākiem vai bezmaksas produktiem. Gandrīz trešdaļa aptaujāto jau šobrīd, darbojoties internetā, izmanto pārlūkprogrammu piedāvāto inkognito režīmu. Savukārt 25% izmanto šifrēšanas programmas lielākai savu personīgo datu drošībai, bet 60% iedzīvotāju jau šobrīd dzēš interneta pārlūku sīkdatnes ("cookies").

Kopumā iedzīvotāju vidū ir vērojams salīdzinoši augstas pakāpes aizdomīgums par to, kā tiek izmantota par viņiem iegūtā personiskā informācija - 56% iedzīvotāju ir norūpējušies vai pat ļoti bažīgi par to, kā uzņēmumi rīkojas ar šo informāciju. Tas palielina organizāciju un uzņēmumu riskus, jo, uzzinot par uzņēmumu interesi slēpti izmantot klientu privātos datus savām vajadzībām, cilvēki var ļoti ātri reaģēt, atsakoties izmantot attiecīgā zīmola preces vai pakalpojumus.

KPMG pētījuma ietvaros tika aptaujāti 7000 cilvēku 24 pasaules valstīs.

LETA/Foto: Shutterstock