Saeimas komisija tomēr atsakās no aizlieguma "ofšoriem" piedalīties publiskajos iepirkumos

Tātad komisija nolēma no likumprojekta izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas.

Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Toreiz grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam.

Vējonis atgrieza šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norādīja uz pieļautajām būtiskajām nepilnībām galīgajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.

"Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs," norādīja Valsts prezidents.

Vējonis arī vērsa uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Valsts prezidents atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicināja pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.

"Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīja Valsts prezidents.

Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicināja Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu. Vējonis rosināja noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos.