Gada laikā 70 mirušie - Latvijā vieni no sliktākajiem rādītājiem ES satiksmes negadījumu upuru skaita ziņā

Tas gan ir par 14% mazāk nekā gadu pirms tam, tomēr dalībvalstu sarakstā Latvija ir piektā no beigām. Sliktāka satiksmes drošības situācija pagājušajā gadā bijusi vienīgi Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un Polijā, kur satiksmes negadījumu upuru skaits, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, bija attiecīgi 98, 96, 80 un 75 cilvēki.

Savukārt Igaunija pērn panākusi visstraujāko uzlabojumu dalībvalstu starpā un sarakstā ierindojusies sestajā vietā, atpaliekot vien no Zviedrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Dānijas un Īrijas. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstī satiksmes avārijas 2017.gadā prasījušas 36 cilvēku dzīvības, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs uzlabojies par 32%.

Lietuvā pērn gājuši bojā 67 cilvēki, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, un salīdzinājumā ar 2016.gadu statistika faktiski nav mainījusies.

Zviedrijā uz miljonu iedzīvotāju gājuši bojā 25 cilvēki, Apvienotajā Karalistē - 27, Nīderlandē - 31, Dānijā - 32 un Īrijā - 33.

Kopumā Eiropas Savienībā pērn satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 25 300 cilvēku. ES vidējais rādītājs bijis 49 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju jeb par 2% mazāk nekā aizpērn.

Kā atzīst EK, lai gan šī tendence ir iepriecinoša, būs ļoti grūti sasniegt ES mērķi – laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi. Turklāt tiek lēsts, ka vēl 135 000 cilvēku pērn guvuši smagas traumas, un liela daļa no tiem bijuši neaizsargātie ceļu lietotāji – gājēji, riteņbraucēji un motociklisti.

Ceļu satiksmes negadījumu izraisītu nāves gadījumu un ievainojumu upuri ir ne tikai atsevišķi cilvēki, bet arī sabiedrība kopumā, un tiek lēsts, ka to sociālekonomiskās izmaksas ir 120 miljardi eiro gadā, norādījusi EK.

ES transporta komisāre Violeta Bulca pastāstījusi, ka EK patlaban izstrādā vairākus konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir izglābt vairāk dzīvību uz ES ceļiem.