Ministrs Dūklavs aizstāv savējo: ZZS deputāts, kurš saņem 256 000 eiro plūdu kompensāciju, nevar uzrādīt nenovākto ražu

Melnim, kurš vienlaikus ir ne tikai vietējās domes deputāts, bet piestrādā arī par parlamentārieša Gunta Kalniņa (ZZS) palīgu, pieder 95% SIA "Sprūževa M" kapitāla daļu, un viņš ir arī šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pagājušajā rudenī "Sprūževa M" pieteica 805 hektārus plūdos bojā gājušas ražas. Tomēr skatītāji raidījumam "Nekā personīga" ziņojuši, ka vēlāk, oktobra beigās un novembrī, lauki apžuvuši un lopbarībai paredzētā kukurūza tomēr novākta, bet no kompensācijas zemnieks nav atteicies.

Raidījums sazvanījis Melni, kurš sākotnēji solījies parādīt nenovāktos laukus, tomēr galu galā neesot atradis tam laiku. Vēlāk zemnieks skaidrojis, ka lauki novākti, lai varētu sagatavoties pavasara sējai. Pēc viņa teiktā, kukurūzas lakstus bez nopļaušanas nevar ieart zemē. Nopļautie laksti gan neesot pārstrādāti lopbarībā, bet gan sasmalcināti, lai tos izmantotu kūtīs kā pakaišus lopiem. Lopu barošanai savukārt, pēc Meļņa stāstītā, tiekot izmantotas rezerves.

Raidījums norādīja, ka, ja Melnis stāsta taisnību, tad viņam vajadzētu būt iespaidīgiem krājumiem pakaišu, jo no viena hektāra var ievākt 25-50 tonnas zaļās masas, tomēr firmai piederošajā kūtī par kukurūzas pakaišiem neviens neesot dzirdējis. Arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts apgalvojis, ka kukurūzu pakaišiem neizmanto, jo to ir grūti izžāvēt, tā sapūst.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) "Nekā personīga" noskaidrojis, ka "Sprūževas M" kukurūzas lauki pārbaudīti septembra vidū, kad zemnieks tos pieteicis kompensācijai. Vēlāk LAD neesot veicis pēcpārbaudes, lai pārliecinātos, ka raža tiešām palikusi uz lauka un aizgājusi bojā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis "Nekā personīga" pastāstījis, ka vislabākais kukurūzas novākšanas laiks ir septembra pēdējā dekāde, bet novākšana var turpināties līdz pat pirmajiem saliem. "Dažreiz bijis pilnīgi, ka sniegu sagaida un tā tiek vākta. Protams, kvalitāte zūd ar katru dienu," skaidrojis Balodis.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktores Lienes Jansones sniegto informāciju, šogad trīs gadījumos atklājies, ka kompensācijas par pērnā rudens lietavās nodarītajiem zaudējumiem lauksaimnieki saņēmuši nepamatoti, un visos šajos gadījumos nauda atmaksāta atpakaļ.

Kā vēstīja raidījums, par plūdu kompensācijām interesējas arī Valsts kontrole, kura sākusi pārbaudi, vai valsts pietiekami rūpīgi uzraudzījusi zemniekiem izmaksātās naudas izlietojumu.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) noliedz versiju, ka plūdu kompensāciju dalīšana bijusi izdevīga tiem, kuri zinājuši, ka pēcpārbaudes nenotiks. Pēc viņa teiktā, pārmetumi izskan katru reizi, kad tiek dalīta nauda, jo vienmēr kāds paliek neapmierināts. Kā norādīja raidījums, 15 miljonus eiro kompensācijās par applūdušajiem laukiem saņēma 1300 zemnieku saimniecības Latgalē. Tieši šajā reģionā Dūklavs būs ZZS saraksta līderis rudenī gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās.