Kad izcilībai starts tiek dots universitātē
Izglītība ar pievienoto vērtību – tas ir ne tikai skaļš sauklis, bet realitāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, kurā studējošie jau studiju laikā iegūtās teorētiskās zināšanas izmanto, lai pētītu un radītu inovācijas. Turklāt viņu sasniegumus atzīst ne vien profesori universitātē, bet tos par izciliem nosaukusi Latvijas zinātnieku sabiedrība un nozaru uzņēmumi.
Bez balsta vēja ģeneratori un labākais bakalaura darbs Latvijā
Mācoties vidusskolā, Laila Zalāne bija pārliecināta vien par vienu - viņa ir eksakto zinātņu meitene. Šī pārliecība un vecāku pamudinājums viņu atveda līdz LLU Tehniskajai fakultātei un studiju programmai “Lietišķā enerģētika”. Diez vai brīdī, kad viņa šaubījās starp izvēli studēt ekonomiku vai enerģētiku, viņai ienāca prātā, ka pēc 4 gadiem absolvēs universitātē inženierzinātnes un izstrādātais bakalaura darbs par bez balsta vēja ģeneratoriem tiks atzīts par labāko bakalaura darbu enerģētikā Latvijā.
Kā atzīst zinātnieki, Lailas pētījums ir ļoti oriģināls un tā ideja ir izmainīt vēja ģeneratora novietojumu vidē, to paceļot gaisā un nostiprinot ar atsaitēm, nevis nostiprinot dzelzsbetona vai metāla balstā, kā tas notiek pašlaik. Šāda inovācija ļauj ģeneratoram pacelties augstāk vai zemāk un sekot vēja pūsmai, maksimāli izmantojot vēja enerģiju. Pati studente šobrīd jau strādā AS “Sadales tīkls”, turpina inženierzinātņu studijas maģistrantūrā un domā, kā šāda ģeneratora enerģiju uzkrāt, it īpaši ņemot vērā vēja nepastāvību Latvijā.
Inovatīvi pārtikas produkti no pākšaugiem un gada sasniegums zinātnē
Evijas Puiškinas izvēle studēt pārtikas zinātni bija spontāns lēmums, kuru nenožēlo ne viņa, ne LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieces, kuras uzticējās jaunajai studentei un viņas zināšanām, iesaistot plašā pētījumā par pākšaugu izmantošanu pārtikā. Kopīgi izstrādāti jauni risinājumi ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem pelēkajiem zirņiem, cūku pupām un lauka pupām – pākšaugu pastētes, ekstrudētas pākšaugu uzkodas un pākšaugu batoniņi. Rezultāts pārspēja visas cerības – par jaunajiem produktiem interesējas ārvalstu investori un tie ir atzīti kā gada sasniegums Latvijas lietišķajā zinātnē.
Lai gan šobrīd Evija strādā agronomijas nozarē, pati atzīst, ka iegūtās zināšanas ir tik plašas, ka var tās izmantot gan ikdienā, gan profesionālajā karjerā. Turklāt pieredzi nav iespējams izmērīt, jo analizēts viss pārtikas produkta radīšanas cikls, sākot no tā izstrādes un uzglabāšanas, līdz pat tā ietekmei uz cilvēku organismu.
Interesanti, ka 2017. gada sasnieguma zinātnē līdzautore savulaik studijas pārtikas zinātnē izvēlējās tikai tāpēc, ka labi padevusies matemātika, un karjera zinātnē nebūt nav bijis viņas sākotnējais mērķis.
Mikroklimata mērīšanas sistēmas prototips un pasaulē pirmās programmētājas Lavleisas balva
Pirms pāris gadiem Amandai Kļaviņai bija blāva nojausma par programmēšanu, kodiem un lietojumiem. Kad pēc vidusskolas iestājusies Informācijas tehnoloģiju fakultātē Jelgavā, lai studētu programmā “Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai”, to darīja ģimenes tradīciju dēļ, jo LLU studējuši gan viņas vecāki, gan brālis un māsa. Otrajā studiju gadā it kā nejauši, mācībspēku mudināta pievērsās mikroklimata mērīšanas sistēmas prototipa izstrādei un paralēli programmēšanas studijām sāka veidot pirmās zinātniskās publikācijas.
Šodien Amanda jau ir pasaulē pirmās programmētājas, lēdijas Adas Lavleisas balvas ieguvēja un jaunā zinātniece, kura vēl joprojām studē un tikai vēl pēc gada gatavojas iegūt augstākās izglītības diplomu. Par sevi saka, ka interesējot gan tehnika, gan programmēšana, līdz ar to mikroklimata mērīšanas sistēmas radīšana bijusi iespēja apvienot abas savas kaislības.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar LLU.
