Reirs atbild uz norādi, ka uzņēmēji nevēlas riskēt, pieņemot darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām
Cilvēku ar invaliditāti iespējas darba tirgū ar katru gadu pilnveidojas, bet, protams, viņu iesaiste varētu būt daudz plašāka un tai būtu jābūt plašākai. "Taču vēlos uzsvērt, ka aug to uzņēmumu skaits, kas pieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti un ir apmierināti ar sadarbību. Un tā ir laba ziņa," saka labklājības ministrs Jānis Reirs, komentējot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidenta Aigara Rostovska pausto, ka uzņēmēji nevēlas riskēt, pieņemot darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
"Lai pieņemtu darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vajadzētu kādus papildus stimulus uzņēmējiem, pretējā gadījumā tikai palielinās uzņēmēja riski," teicis Rostovskis, norādot, ka tad, ja šādu cilvēku pieņemšana darbā dotu kādus papildus ieguvumus, uzņēmēji būtu aktīvāki.
Kā piemērus viņš minēja šādu cilvēku atlaišanas mehānisma sakārtošanu, jo gadījumos, ja cilvēka ar īpašām vajadzībām atlaišana no darba būs apgrūtināta, tas radīs risku uzņēmējam.
Reirs, atbildot uz Rostovska sacīto, informē arī, ka, lai motivētu darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā pietiekami daudzveidīgas sadarbības iespējas darba devējiem, sākot no apmācību pasākumiem, beidzot ar subsidētajām darba vietām un darba vietu pielāgojumiem.
"Darba devēji jau šobrīd tiek regulāri aicināti izmantot NVA pakalpojumus darbinieku atlasē darba devējam nepieciešamās konkrētās vakances aizpildīšanai. Tāpat darba devēji aicināti izmantot tādu praktisku pasākumu kā iespēju apmācīt darba devējam nepieciešamos darbiniekus uz vietas uzņēmumā, kura ietvaros NVA sedz daļu no mācību un darba vadītāja izmaksām, kā arī apmaksā darba vietas pielāgojumus, ja tādi nepieciešami cilvēkam ar invaliditāti. Tas viss ļāvis katru gadu vairākiem simtiem bezdarbnieku ar invaliditāti apgūt darba tirgum nepieciešamās prasmes un uzsākt darba gaitas," uzsver ministrs.
Reirs izsakās: "Attiecībā uz LTRK pieminēto darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbinieku ar invaliditāti, jāatzīmē, ka šī regulējuma kontekstā dažādos forumos, tikšanās un sarunās regulāri notiek diskusijas ar sociālajiem partneriem – darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un cilvēku ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām. Svarīgi rast iespējami veiksmīgāko un visām pusēm pieņemamāko risinājumu. Diskusijas par šo jautājumu paredzamas arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, skatot jautājumus par iespējamiem grozījumiem Darba likumā."
"Tā kā – problēma ir apzināta un tiek strādāts pie tās risināšanas. Taču gribu uzsvērt, ka vēl pavisam nesen veiktas aptaujas rāda, ka mūsu sabiedrība joprojām ir pārāk aizspriedumaina šajā jautājumā. Paradoksāli, ka gandrīz visi aptaujātie ir par cilvēku ar invaliditāti plašāku integrāciju sabiedrībā, arī darba tirgū, taču tajā pašā laikā redzēt viņus sev blakus darba vietā – nevēlas. Tas nozīmē, ka stereotipu maiņai ir jāsakās ar audzināšanu ģimenēs, bērnudārzos un skolās," piebilst labklājības ministrs.
Viņš saka: "Atbalstāma ir ikviena iniciatīva, ideja, kas palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti būt sociāli aktīviem, strādāt un nopelnīt, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Un svarīgi, ka šis process norit sistemātiski, līdz ar to ieguvēji būs gan darba devēji, gan cilvēki ar invaliditāti."
