Puse Latvijas iedzīvotāju preci izvēlas pēc cenas, ne kvalitātes

Tostarp 40,6% respondentu par būtisku nosacījumu preces izvēlē norādījuši tās kvalitāti.

Atbilstoši aptaujai, gada laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vairāk krāj naudu, seko līdzi cenu izmaiņām, pamana cenu pieaugumu un biežāk izvēlas iepirkšanās vietu tieši pēc labākās cenas. Pusi pirkuma groza preču ar atlaidi, pazeminātu vai akcijas cenu iegādājas 55% aptaujāto.

Vairākums respondentu parasti visas nepieciešamās preces cenšas iegādāties vienā tirdzniecības vietā (51,1%), bet katrs piektais aptaujātais (23,2%) apgalvo, ka meklē vairākas tirdzniecības vietas, jo katrā no tām ir dažāds un iecienīts preču piedāvājums.

Vienlaikus viena trešdaļa iedzīvotāju (30,8%) reizi nedēļā dodas uz kādu citu tirdzniecības vietu, lai iegādātos interesējošu preci par visizdevīgāko cenu, savukārt 18,6% respondentu maina iepirkšanās veikalu izdevīgākās cenas dēļ vairākas reizes nedēļā.

Pēc aptaujas datiem, gandrīz 75% respondentu atzinuši, ka dažkārt vai bieži mēdz pētīt veikalu informatīvos izdevumus, lai noskaidrotu, kādas preces tur varēs iegādāties par visizdevīgāko cenu. Visbiežāk šādi rīkojas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Savukārt iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem vairāk nekā citiem piemīt īpašība bieži pētīt veikalu informatīvos izdevumus. Biežāk nekā citi tos pēta latgalieši un iedzīvotāji ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.

Aptauja liecina, ka katrs otrais iedzīvotājs pirms došanās uz veikalu veido arī pirkumu sarakstu. Respondentu vidū pirms došanās uz izvēlēto tirdzniecību pērkamo preču sarakstu veido 61,8% aptaujāto sieviešu un 68% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Turklāt katrs astotais aptaujātais iepriekš izveidoto pirkumu sarakstu stingri ievēro. Turpretī visspontānākie pirkumu veicēji aptaujāto vidū ir vīrieši (47,4%), kā arī respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem (53%).

Atbilstoši aptaujai, vairāk nekā puse iedzīvotāju (53,3%) uzskata, ka preces ar izdevīgākām cenām ir tās, kurām cena par kilogramu/litru ir viszemākā. Vairāk par citiem tā uzskata Rīgas iedzīvotāji (58,6%), bet mazāk par citiem – Latgales iedzīvotāji (44,1%). Vienlaikus tikai 13,3% respondentu par izdevīgākās cenas parametru atzīst vislabāko pastāvīgās cenas piedāvājumu, bet 7% respondentu nevarēja nosaukt kādu konkrētu parametru.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA "Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa norādīja, ka atbilstoši aptaujai 40% Latvijas iedzīvotāju iepērkas hipermārketos, turklāt visvairāk to dara rīdzinieki (54%). Piemājas veikalos iepērkas 38% aptaujāto, un tie visiecienītākie ir Kurzemes iedzīvotāju vidū (49%). Savukārt tirgū produktus iegādājas 31% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem visvairāk to iecienījuši rīdzinieki (26%).

Kā galveno kritēriju tirdzniecības vietas izvēlei, pēc Kaktiņas teiktā, 60% aptaujāto atzīmē veikala atrašanās vietas tuvumu darbam vai mājām, turklāt tā vissvarīgākā ir Rīgā dzīvojošajiem (73%).

Vērtējot iepirkšanās paradumus sieviešu un vīriešu vidū, "Maxima Latvija" pārstāve norādīja, ka sievietēm svarīgāk ir izvēlēties Latvijā audzētus un ražotus produktus, kā arī viņas ir atvērtākas jaunām receptēm un produktiem. Tāpat sievietēm, iegādājoties pārtikas preces, ir svarīgs produktu sastāvs, un viņas pārsvarā izvēlas iegādāties veselīgus un sezonālus produktus. Turpretī vīrieši pirkumu izvēlē ir konservatīvāki un produktus izvēlas iegādāties vienā tirdzniecības vietā. Visbiežāk vīriešu iegādāto pārtikas preču vidū ir pusfabrikāti.

Kaktiņa sacīja, ka, piecu baļļu sistēmā vērtējot apmierinātību ar esošajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, vidējais vērtējums iedzīvotāju vidū ir 3,72. Savukārt piedāvātā preču sortimenta vērtējums aptaujāto vidū ir 3,94, iepirkšanās ērtums – 3,86, serviss – 3,75, preču kvalitāte – 3,74, bet cenu līmenis – 3,33.

Pēc "Maxima Latvija" pārstāves teiktā, 40% respondentu atzinuši, ka tiem gada laikā pieauguši ienākumi, kas ir par 8% nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus tēriņu pieaugums pēdējā gada laikā pieaudzis 71,7% aptaujāto, tēriņi saglabājušies nemainīgi 22,5% respondentu, bet tie samazinājušies 3,8% Latvijas iedzīvotāju. Patēriņa cenu paaugstināšanos visvairāk izjutuši Rīgas iedzīvotāji, mazāk to izjutuši Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, bet vismazāk – Zemgales un Vidzemes iedzīvotāji, sacīja Kaktiņa.

Atbilstoši aptaujai, 74,7% respondentu norāda, ka plāno ģimenes budžetu, bet 91,3% aptaujāto atzinuši, ka plāno dārgākus pirkumus. "Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta direktore sacīja, ka lielais aptaujāto īpatsvars, kas plāno dārgākus pirkumus, saistāms ar Jaunā gada tēriņiem, kas ap aptaujas laiku bija aktuāli. Tomēr, komentējot tendenci plānot ģimenes budžetus, viņa prognozēja, ka 2018.gadā tā, visticamāk, saglabāsies.

Kaktiņa atzīmēja, ka 60% aptaujāto veido uzkrājumus, turklāt 55% to dara neparedzētiem gadījumiem, 49% - "nebaltai dienai", 44% - dārgāku pirkumu iegādei, bet 36% - konkrētam pakalpojumam vai produktam.

Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada janvārī. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

"Maxima mazumtirdzniecības kompass" ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā "Maxima Latvija" eksperti snieguši vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz "Maxima Latvija" datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas paŗvaldes.