Īrniece Rīgā nonāk nudien neapskaužamā situācijā: namīpašnieks miris, cilvēki dzīvo neziņā
foto: Shutterstock
Ilustratīvs foto.
Sabiedrība

Īrniece Rīgā nonāk nudien neapskaužamā situācijā: namīpašnieks miris, cilvēki dzīvo neziņā

"Likums un Taisnība"

Elīna ar ģimeni jau daudzus gadus īrē dzīvokli denacionalizētā viendzīvokļa mājā, bet nu tās īpašnieks ir miris, un ēka vairs nevienam nepieder.

Īrniece Rīgā nonāk nudien neapskaužamā situācijā: ...

Elīna žurnālam "Likums un Taisnības" stāsta: “Mana ģimene vairākus gadu desmitus dzīvo viendzīvokļa denacionalizētā mājā. Ar īpašnieku ir noslēgts beztermiņa īres līgums, kas nav reģistrēts Zemesgrāmatā. Pirms 15 gadiem īrnieki sākuši mājas pirkšanas–pārdošanas darījumu ar īpašnieku, kurš dzīvoja citā valstī.”

Mantinieki nepieteicās

“Taču īpašnieks nomira, un nepaguvām īpašumu nopirkt. Mantinieki nepieteicās. Īpašumu mums neizdevās iegūt arī ar ieilgumu tiesas ceļā. Pēc tam vērsāmies ar lūgumu Privatizācijas aģentūrā savu mājokli privatizēt par maksu. Aģentūra atbildēja, ka konkrētā mantojuma lieta nodota tiesu izpildītājam kā valstij piekrītoša bezmantinieka manta (mantojumā ietilpst ne tikai mūs interesējošais). Mūsu īpašumam nevar būt parādi, jo visus nodokļus esam samaksājuši,” Likumam un Taisnībai stāsta Elīna.

“Sarunā ar tiesu izpildītāju, kura atbildībā ir šī mantojuma lieta, noskaidroju, ka pašlaik šie mantojuma objekti tiek gatavoti izsolēm. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka īrniekam ir pirmpirkuma tiesības. Mēs šīs tiesības gribam izmantot. Kā man rīkoties, lai beidzot varu atrisināt šo lietu? Kādas ir mūsu tiesības? Vai mums ir reālas iespējas šo īpašumu – viendzīvokļa māju – iegūt savā īpašumā?”

Īrnieki izsolei nav šķērslis

Rīgas apgabaltiesas iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana skaidro: “Īpašums tiek atsavināts tiesu izpildītāja rīkotā izsolē kā bezmantinieku manta, ja mantojuma lietā ir pieteiktas kreditoru pretenzijas un tās ir atzīstamas atbilstoši Civillikuma 416. pantam. Kreditora prasījumam nav jābūt saistītam ar nekustamo īpašumu, kas atzīts kā bezmantinieku manta, tas var būt cēlies arī no cita pamata. Apstāklis, ka nekustamajā īpašumā dzīvo īrnieki, nevar būt par pamatu, lai nekustamo īpašumu neatsavinātu izsolē kā bezmantinieku mantu, uz kuru pieteiktas kreditoru pretenzijas.”

Pirmpirkuma tiesību nav

Kārtību, kādā tiek atsavināta bezmantinieku manta, uz kuru ir pieteiktas kreditora pretenzijas, nosaka Ministru kabineta 2013. gada noteikumi Nr. 364 Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu. Tie neparedz šā nekustamā īpašuma īrniekiem pirmpirkuma tiesības vai jebkādas privilēģijas nekustamā īpašuma iegādei. Īrniekam ir tiesības piedalīties izsolē vispārējā kārtībā.

Balasanjana uzsver, ka būtiski ir nekavējoties paziņot tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas lieta par bezmantinieka mantu, par spēkā esošu īres līgumu, uzrādīt šo līgumu tiesu izpildītājam un iesniegt tā kopiju.

Īres līguma esamība var būtiski ietekmēt nekustamā īpašuma novērtējumu un kārtību, kādā jaunais saimnieks varēs iegūt valdījumu pār nopirkto īpašumu.

Informācija jāmeklē pašiem

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka par nekustamā īpašuma novērtējumu un izsoli tiek sūtīti paziņojumi kreditoriem. Īrniekam par nekustamā īpašuma novērtējumu, par izsoles izsludināšanu un norisi bezmantinieku mantas atsavināšanas procesa gaitā netiek ziņots.

“Tāpēc būtiski īrniekam pašam interesēties par bezmantinieku mantas atsavināšanas procesu, skatot publicēto informāciju oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis un elektronisko izsoļu vietnē izsoles.ta.gov.lv, kā arī pie zvērināta tiesu izpildītāja,”