Pērn Latvijā bijis straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011. gada
Pagājušajā gadā Latvijā bija straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.
EK norāda, ka pasaules ekonomikas prognozes uzlabošanās kopā ar investīciju atlabšanu lika Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2017.gadā pārsniegt 4%.
Jaunākais ziņojums par Latviju liecina, ka EK par 0,3 procentpunktiem paaugstinājusi 2017.gada IKP izaugsmi. Ja 2017.gada rudenī EK Latvijas ekonomikas izaugsmi prognozēja 4,2% apmērā, tad jaunākās prognozes liecina par 4,5% pieaugumu.
"Pateicoties atjaunotajam investīciju pieplūdumam, labvēlīgākai pasaules ekonomiskajai prognozei un ievērojamam privātā patēriņa pieaugumam, paredzams, ka IKP reālā izaugsme sasniegs 4,5%, kas divkārt pārsniedz 2016.gada rādītāju un ir augstākais IKP pieaugums kopš 2011.gada," secina EK.
Kad investīciju atgriešanās sākotnējais stimuls būs samazinājies, gaidāms, ka izaugsme 2018.gadā kritīsies līdz 3,5% un 2019.gadā līdz 3,2%. Paredzams, ka eksports un privātais patēriņš joprojām uzrādīs labus rezultātus, lai arī tos aizvien spēcīgāk bremzēs inflācija un darbaspēka trūkums.
EK prognozē, ka valsts parāds samazināsies no 39,1% pagājušajā gadā līdz 35,6% šogad. "Latvija ir uzkrājusi labas finanšu rezerves, kas pamazām tiek samazinātas, sedzot parāda atmaksu un mazinot vajadzību pēc jauniem aizņēmumiem," norāda EK.
Pēc EK prognozēm, Latvijas bezdarba līmenis 2017.gadā bija 8,4% apmērā, bet 2018.gadā tas samazināsies līdz 7,9%, savukārt 2019.gadā - līdz 7,3%.
EK norādīja, ka Latvijā patlaban ir vērojama spēcīga ekonomikas izaugsme, un valsts īsteno vairākas reformas svarīgās jomās. Latvijas ekonomika kopumā ir spēcīga, produktivitāte stabili aug, taču zināmu risku rada straujš algu pieaugums.
"Latvija ir īstenojusi visaptverošu nodokļu reformu un veic reformas citās svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Lai arī šo reformu mērķis ir risināt dažas no galvenajām problēmām, kas apzinātas šajā ziņojumā, to efektivitāte ir atšķirīga. Vienlaikus strauji samazinās iedzīvotāju skaits, spēcīgi ietekmējot darbaspēka piedāvājumu un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Latvijas augstā nevienlīdzība un sociālās problēmas liecina par vāju sociālo aizsardzību," norāda EK.
