Valsts iestādēm ierobežotas tiesības saukt pie atbildības dziesmu svētku biļešu pārpircējus

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Savukārt, situācijā, kad fiziskā persona iegādājas pasākuma ieejas biļetes ar nolūku gūt peļņu, tā jau ir viena no saimnieciskās darbības pazīmēm, norādīja VID. Lai personai būtu tiesības nodarboties ar biļešu tirdzniecību, tai būtu pienākums vispirms reģistrēt saimniecisko darbību VID vai reģistrēties kā komersantam Uzņēmumu reģistrā un tad piedalīties iepirkuma procedūrā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Līdz ar to šāda saimnieciskā darbība, iegādājoties pasākumu biļetes par lētāku cenu un pārdodot tās par dārgāku, nav pieļaujama un VID šādu normatīvajiem aktiem neatbilstošu darbību nereģistrē kā saimniecisko darbību.

"Tādējādi varam tikai vēlreiz apliecināt, ka rīcība, iegādājoties būtisku daļu Dziesmu un deju svētku biļešu ar mērķi tās pārdot par cenu, kas būtiski pārsniedz to noteikto cenu, ir neatļauta un vērsta uz to, lai apietu likumu, kā arī neatbilst morāles un ētikas pamatprincipiem. VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības, respektīvi, no darbības, kas ar likumu ir aizliegta," skaidroja VID.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs aģentūrai LETA norādīja, ka likumdošanā nekas nav mainījies, proti, policijai nav tiesības aizturēt un saukt pie atbildības personas, kuras pārdod sev piederošo mantu.

Nekas nav mainījies no iepriekšējiem dziesmu svētkiem, kad pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, līdz ar to ir cilvēki, kas mēģina izmantot un gūt labumu. Likumi neaizliedz sev piederošu mantu pārdot citai personai, pastāv vienīgi jautājums par nodokļu nomaksu.

"Jēdziens spekulants ir no padomju kriminālkodeksa, taču šobrīd likumā nav šāda jēdziena. Policija var kontrolēt tikai to vai iedzīvotāji netiek apkrāpti ar viltotām biļetēm," skaidroja Velšs.

VP priekšnieka vietnieks atgādināja, ka iepriekšējos dziesmu svētkos aizturēti vairāki darboņi, kuri mēģināja pārdot viltotas biļetes. "Aicinām cilvēkus izmantot legālas iepirkšanās interneta vietas. Savukārt, ja biļete tiek pirkta "no rokas", tad aicinām pircējus pārliecināties par pārdevēja identitāti, lai, iespējamā, krāpšanas gadījumā policijai būtu vieglāk vainīgo atrast. Ja pārdevējs nevēlas sadarboties, tad jau vien ir aizdomas, ka nav kaut kas kārtībā," norādīja Velšs.

VP šobrīd nevienu sūdzību vai iesniegumu par krāpšanu ar dziesmu svētku biļetēm nav saņēmusi.

Jau ziņots, biļešu tirdzniecība uz vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem sākās sestdien plkst.11, kad "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā tirdzniecībā nonāca kopskaitā 95 230 biļetes. Vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā bija izveidojušās garas rindas pēc šīm biļetēm, bet elektroniskajā rindā "Biļešu paradīzes" interneta mājaslapā bija iestājušies vairāk nekā 76 000 cilvēku. Līdz plkst.14.30 tika izpārdotas visas biļetes uz centrālajiem svētku pasākumiem.

Tikmēr portālā "ss.com" parādījušies pirmie sludinājumi, kuros tiek piedāvāts pirkt un pārdot biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.