Esam piedzīvojuši aukstāko ziemu pēdējo 5 gadu laikā; sinoptiķiem versijas, kas mūs sagaida nākotnē
Aizvadītās kalendārās ziemas - decembra, janvāra un februāra - vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,4 grādi jeb puse grāda virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Iepriekšējās četras ziemas bija aptuveni divus grādus siltākas par normu, līdz ar to šī ziema, pateicoties aukstumam februārī, kļuvusi par dzestrāko kopš 2012.-2013.gada, kad ziemas vidējā gaisa temperatūra bija -4,4 grādi.
Siltākais bija decembris - tā vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +1,2 grādus jeb trīs grādus virs normas. Janvārī temperatūra noslīdēja līdz -1,6 grādiem, kas tomēr bija pusotru grādu siltāk par normu, savukārt februāra vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -6,9 grādiem - sals bija trīs grādus lielāks par ilggadējo vidējo rādītāju.
Decembrī un janvārī tika pārspēti daži siltuma rekordi, savukārt februārī - četri aukstuma rekordi. Nokrišņu daudzums decembrī un janvārī valstī vidēji bija nedaudz lielāks par normu, turpretī februārī - uz pusi mazāks nekā parasti.
Augstākā gaisa temperatūra bija +8,6 grādi 24.decembrī Rucavā, turklāt visa decembra laikā gaisa temperatūra valstī nenoslīdēja zemāk par -7 grādiem; janvārī nebija aukstāks par -15 grādiem. Savukārt, sākot ar 21.februāri, deviņas naktis pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra bija zemāka par -20 grādiem. Vislielākais sals, -27,4 grādi, tika reģistrēts 23.februāra rītā Daugavpils novērojumu stacijā.
Turpmākajos gados būs lielāka varbūtība sagaidīt aukstas ziemas, jo sācies Saules aktivitātes cikla minimums. Zema Saules aktivitāte ir viens no faktoriem, kas veicina bloķējošu anticiklonu veidošanos; tie izraisa lielu aukstumu ziemā un karstumu vasarā.
Iepriekšējā Saules cikla minimuma beigu fāzē Latvija piedzīvoja aukstu 2009.-2010. un 2010.-2011.gada ziemu, kad trīs mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija četrus grādus zemāka nekā šajā ziemā.
