FKTK: situācija Latvijas finanšu sektorā tiek rūpīgi uzraudzīta; bankas nodrošina visu regulējošo prasību izpildi

FKTK norādīja, ka situācija Latvijas finanšu sektorā tiek rūpīgi uzraudzīta sadarbība ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Latvijas atbildīgās iestādes katra veic tai uzticētās funkcijas, t.sk. FKTK regulāri nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un citām atbildīgajām valsts iestādēm.

"No FKTK puses varu sacīt, ka mūsu bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi. Kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī. Vidējais rādītājs ir virs vidējā Eiropā, likviditātes rādītājs ir divkārt augstāks. Mēs nodrošinām visas nepieciešamās uzraudzības darbības finanšu sektorā un sekojam līdzi esošajai situācijai. Finanšu sektora uzrauga pamatuzdevums ir stabilitātes nodrošināšana un noguldītāju interešu aizsardzība, un šis darbs šobrīd tiek veikts," atzīmēja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.

Viņa norādīja, ka FKTK analizē iespējamos scenārijus arī saistībā ar "ABLV Banka" kopā ar ECB, kas ir "ABLB Bank" tieši uzraugošā institūcija. "ECB var mums deleģēt dažas pilnvaras, un tas ir darīts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu par trīs FKTK pilnvarnieku līdzdarbību šajā bankā, kas nodrošina monitoringu un attiecīgu informācijas apmaiņu. Pašlaik analizējam aktuālo informāciju, tas, ka bankai ir ierobežojumi darījumiem ASV dolāros, tas ir dabiski šādā situācijā," atzina Razāne.

FKTK atgādināja, ka "ABLV Bank" ir veikts liels korektīvais darbs, un pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, ir iespējamās izolācijas novēršana saistībā ar sadarbības partneriem minētā reputācijas riska dēļ. Savukārt finanšu sektora uzrauga uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt saistību izpildi pret saviem klientiem.

Tāpat Razāne uzsvēra, ka FKTK veic savu darbu kā autonoma valsts iestāde un neatkarīgi pieņem lēmumus, kas nepieciešami uzraudzības darbību nodrošināšanai.

"Par ārēja spiediena izdarīšanu uz FKTK darbu jāsaka – manā rīcībā nav šādas informācijas. Te būtu visiem jāatceras, ka FKTK lēmumus pieņem padome piecu cilvēku sastāvā. Šie cilvēki katrs savu lēmumu veido patstāvīgi. Katrs padomes loceklis pieņem savu lēmumu, balstoties FKTK tajā brīdī pieejamajā un konkrētā lēmuma pieņemšanā kolēģu sagatavotajā informācijā," norādīja Razāne.

Jau vēstīts, ka daļa tirgus dalībnieku "ABLV Bank" reputācijas dēļ atturas no sadarbības ar to, svētdien žurnālistiem norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka pašlaik finanšu sistēma Latvijā ir stabila. "Bankām kopumā nav likviditātes problēmas, līdz ar to noguldītāji var justies pilnībā droši," sacīja ministre.

Tomēr viņa atzina, ka Latvijai patlaban iestājusies reputācijas krīze starptautiskajā finanšu sektorā, ko izraisījusi situācija ar "ABLV Bank". Viņa skaidroja, ka tas, cik liela ietekme uz bankas darbību būs ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojumā teiktajam, ir atkarīgs no "ABLV Bank" vadības spējas sadarboties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ASV "FinCEN" pārstāvjiem, bankas klientiem un Eiropas Centrālo banku (ECB).

Reizniece-Ozola arī atzīmēja, ka valsts no savas puses neriskēs ne ar vienu tās rīcībā esošu eiro, lai atbalstītu "ABLV Bank". Vienlaikus viņa norādīja, ka minētā situācija radījusi jautājumu par Latvijas finanšu sektora uzraudzības kapacitātes stiprināšanu. Viņa sacīja, ka pēc ASV "FinCEN" ziņojumā atklātās informācijas analizēs būs skaidrs, vai Latvijas finanšu sektorā pastāv būtiskas uzraudzības problēmas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.