Raiņa dzeja un svilpieni: Krievu savienība atkal protestē pret izglītību latviešu valodā
Šorīt pie Saeimas pulcējās aptuveni 300 cilvēku, lai protestētu pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Kā novēroja portāls Jauns.lv, uz protesta akciju pamatā bija ieradušies veci ļaudis. Šajā akcijā skolas vecuma jauniešu nebija vispār.
Klātesošajiem, kā ierasts, līdzi bija dažādi plakāti, kuros pausts izsmiekls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānam, kā arī uzsvērts, ka sanākušie cilvēki ir daļa Latvijas.
Šoreiz piketētājiem līdzi bija liela izmēra plakāti ar tekstu: "Paldies! Tagad es runāju latviski."
Tajos melnbaltās krāsās bija attēlotas arī briesmīgas situācijas, kurās jaunieši lieto narkotikas, ir nonākuši uz ielas utml.
Latvijas krievu savienības protesta akcija pie Saeimas
Šorīt pie Saeimas pulcējās aptuveni 300 cilvēku, lai protestētu pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Kā novēroja portāls Jauns.lv, ...
Izsvilpj atsevišķus deputātus
Protestējošie izsvilpa garāmejošos deputātus, taču ne vienmēr viņus atpazina, un uzmanību pievērsa vien tad, kad deputāti protestētāju grupai pagāja garām vairākkārt.
Kad protestētājiem atkārtoti gāja garām partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu-Meri, klātesošie sākotnēji kliedza: "Deputāt, nāc pie tautas!"
Pēcāk Abu-Meri tika aicināts nebalsot par likumprojektu un - izsvilpts. Taču deputāts, stāvot uz Saeimas kāpnēm, pūlim atcirta: "Es esmu par! Es balsošu par!"
Kāds kungs no protesta akcijas dalībniekiem, kuram pa rokai bija mikrofons pretī deputātam kliedza: "Jūs visu laiku melojat! Jūs visu laiku melojat!"
Tikmēr "Saskaņas" deputāts Jānis Urbanovičs, domīgi uzlūkojot sanākušos, pagāja garām piketam lēnā solī bez īpašas klātesošo reakcijas.
Krievu savienība uzsver, ka likumprojekts ir nekvalitatīvs
Protestējošie uzsvēra, ka konkrētais likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi, tāpēc deputāti nedrīkst par to balsot.
Tāpat arī tika apgalvots, ka šodienas balsojums faktiski nozīmēs likumprojekta likteni un "krievu izglītības likvidēšanu".
Protestējošie - tiesa, ar dažiem misēkļiem - nolasīja Raiņa dzejoli "Lauztās priedes", to darot gan latviešu, gan krievu valodā.
Kā ziņots, Ministru kabinets janvārī piekrita no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Valdība piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021. /2022. mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.
Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.
