Pēc kaimiņu strīda Juglā aizdedzina bērnu ratiņus
Piecstāvu nams Juglā, Silciema ielā 13, uzcelts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Vēl nesen te dzīve ritēja mierīgi. Kāpņu telpa vienmēr bija tīra, izremontēta, ielikti jauni logi, uz palodzēm zaļo iedzīvotāju aprūpēti telpaugi. Ir koda atslēga, sveši te neienāk.
Nams Silciema ielā Juglā, kur aizdedzināja bērnu ratus
Vēl nesen te dzīve ritēja mierīgi. Taču pēdējos gados gandrīz puse dzīvokļu tiek izīrēti. Parādījusies jauna publika, un mierīgais dzīves ...
Taču pēdējos gados gandrīz puse dzīvokļu tiek izīrēti. Parādījusies jauna publika, un mierīgais dzīves ritējums nu ir beidzies. “Mēs šeit dzīvojam 14 gadus, agrāk viss bija mierīgi, bet 2017. gada vasarā sākās konflikti,” stāsta kāda dzīvokļa saimniece.
Sākumā sabojā slēdzeni
Kāpņu laukumā starp pirmo un otro stāvu savus bērnu ratiņus novietoja jauna ģimene, kura īrēja dzīvokli otrajā stāvā. Cita jauna ģimene, kura īrēja dzīvokli piektajā stāvā, arī gribēja turpat novietot savus bērnu ratiņus, jo tos nest uz piekto stāvu ir smagi.
Otrajā stāvā dzīvojošie iebilda, jo uzskatīja, ka šis laukumiņš domāts vienīgi viņiem. Piektajā stāvā dzīvojošā ģimene – ka kāpņu laukumiņu var izmantot visi. Un tad attīstījās konflikts.
Piektā stāva dzīvokļa īrnieku rati divas reizes bija nolikti lejā pie pastkastītēm un vienreiz pat – ārā uz ietves. Uz tādu nekaunību sekoja atbildes trieciens.
Reiz, atnākot mājās, otrā stāva dzīvokļa īrnieki nevarēja atslēgt durvis, jo slēdzene bija aizlipināta ar līmi. Lai viņu ratiņi pēkšņi nepazustu, īrnieki tos ar velosipēda saslēgu pieslēdza pie kāpņu apkures radiatoriem, bet arī šī slēdzene izrādījās aizķepēta ar līmi.
Trieciens pa durvīm
Par 29. augusta notikumiem stāsta dzīvokļa īpašniece, pensionētā inženiere Klāra, kura dzīvo pirmajā stāvā: “Redzēju, kā pulksten 14.40 pie vienas no mūsu mājas iemītniecēm atnāca sociālā aprūpētāja. Kāpņu telpā viss vēl bija kārtībā. Ap pulksten trijiem atskanēja paukšķis un bija spēcīgs trieciens pa manām durvīm. Nevis klauvējiens, bet tieši trieciens. Atvēru durvis un ieraudzīju, ka kāpņu laukumiņā starp pirmo un otro stāvu deg bērnu ratiņi. Piezvanīju ugunsdzēsējiem. Tad piepildīju spaini ar ūdeni un piezvanīju kaimiņienei Zojai. Arī viņa paņēma spaini ar ūdeni, un mēs degošos ratiņus nodzēsām. Kad atbrauca divas ugunsdzēsēju mašīnas un ātrā palīdzība, vairs nebija ko dzēst.”
Klāra domā, ka spēcīgais trieciens radās, kad no karstuma pārsprāga ratu riepas. Piektajā stāvā bija atvērts logs, bija laba vilkme, un kvēpi pacēlās līdz pat augšai. Melnie sodrēji sedza visu – grīdu, kāpnes, sienas, griestus un margas. Kāpņu laukumiņa stūris, kur stāvēja ratiņi, izdega melns. Apdega palodze, no karstuma saplaisājis stikla pakešu logs
Noklausīta saruna
Farmaceite Mudīte Judeika dzīvo otrajā stāvā: “Kad vakarā pēc darba pārnācu mājās, redzēju, ka visa kāpņu telpa ir melna. Dēlam kāds pa dienu bija zvanījis uz darbu, ka kāpņu telpā izcēlies ugunsgrēks. Mēs uztraucāmies arī par savu kaķi, kurš pa dienu mājās paliek viens pats.”
Ļenas dzīvoklim otrajā stāvā no karstuma izkusa zvana poga. Viņa no darba pārnākusi vēlu vakarā un bija šokā par melno kāpņu telpu: “Mājās bija vedekla, kura pirms dažām dienām bija salauzusi kāju. Viņa atradās tālākajā istabā aiz aizvērtām durvīm un neko nedzirdēja. Par ugunsgrēku uzzināja tikai, kad pie durvīm piezvanīja ugunsdzēsēji un pajautāja, vai nav vajadzīga palīdzība.”
Kāds cits mājas iemītnieks vēlu vakarā dzirdējis interesantu sarunu. Vasaras vakaros logi ir vaļā, un var dzirdēt, ko runā telpās. Sarunājušies vairāki vīrieši – īrnieks no piektā stāva jaunās ģimenes un iemītnieks tieši no viņa apakšējā dzīvokļa. Vīrieši, iespējams, bija iedzēruši un lielījās, kā aizlīmējuši slēdzeni. Viens jautājis: “Vai tu nospiedumus atstāji?” Otrs smiedamies atbildējis: “Lai menti meklē!” Ar žurnālu "Likums un Taisnība" šo dzīvokļu iemītnieki runāt nevēlējās, bet sadedzināto ratiņu īpašnieki šajā namā vairs nedzīvo.
Varēja būt vēl ļaunāk
Par ļaunprātīgu dedzināšanu Valsts policija ir ierosinājusi kriminālprocesu. Var tikai apbrīnot ratiņu dedzinātāja bezatbildības un stulbuma pakāpi. Degot sintētiskajiem materiāliem, no kuriem izgatavoti ratiņi, izdalās indīgi izgarojumi, kas var izraisīt smagu saindēšanos un pat nosmakšanu.
Dažos dzīvokļos mīt veci cilvēki, kuri nespēj iziet no mājām. Labi, ka ugunsgrēks nepārmetās uz dzīvokļiem... Cieš plastmasas logi, jo karstumā rāmis deformējas, un stikla pakete plīst. Labi, ka šoreiz nebija cilvēku upuru, taču ir nodarīts materiālais kaitējums.
Par stulbumu nāksies maksāt
Apsaimniekotājs nolīga uzkopšanas firmu, kura nomazgāja kvēpus. No sienu augšējās daļas un griestiem tos nomazgāja kopā ar balsinājumu. Saplaisājušais logs vēl nav nomainīts, kāpņu telpai nepieciešams remonts. Vai par to būs jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem, vai tomēr zaudējumus iespējams piedzīt no vainīgajiem?
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzsver, ka nepieciešams dokumentēt visus izdevumus. Pieprasiet no apsaimniekotāja informāciju par summu, ko tas samaksāja uzkopšanas firmai, arī tāmi par kāpņu telpas remontu un bojātā loga nomaiņu. Šos darbus varēsiet veikt vēlāk, kad no vainīgā būsiet atguvuši naudu.
Ja mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, pēc tam, kad policija būs noskaidrojusi ugunsgrēka izraisīšanā vainīgo personu, biedrība varēs pret viņu sniegt tiesā civilprasību par zaudējumu piedziņu. Ja dedzinātājs zaudējumus neatlīdzinās brīvprātīgi, pie darba ķersies tiesu izpildītājs.
Ja mājā nav šādas biedrības, dzīvokļu īpašnieki var rakstīt apsaimniekotājam iesniegumu ar lūgumu viņu vārdā vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu. Iesniegums jāparaksta vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku (50% plus viena balss). Parakstus var vākt jau tagad, iesniegumā nenorādot vainīgās personas uzvārdu.
Dedzinātājam draud arī kriminālatbildība. Krimināllikuma 185. panta otrajā daļā teikts, ka par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā, draud cietumsods līdz desmit gadiem.