Latviešu valodu neprotoši jaunieši ir vajadzīgi Kremlim, uzskata Šadurskis
Kremlis ir ieinteresēts, lai Latvijā paliktu iespējami vairāk krieviski runājošu jauniešu, kuri neprot valsts valodu, jo tad viņi dzīvotu Krievijas informācijas telpā un būtu vieglāk manipulējami ar Kremļa propagandu, šorīt LNT raidījumam "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pēc viņa teiktā, valoda ir nāciju vienojošais elements, un "tikai saliedēta nācija var sekmīgi attīstīties," tāpēc Latvijas interesēs ir panākt, lai šajā valstī dzīvojošie prot latviešu valodu.
Par valsts valodas prasmēm Šadurskis izteicās plānotās izglītības reformas kontekstā. Ministrs prognozēja, ka arī tuvākajā nākotnē ir sagaidāmi protesti pret valdības iecerēto pāreju uz vidējo izglītību valsts valodā.
"Politiski motivēti protesti ir un būs. Latvijas Krievu savienības pārstāvji jau ir paviesojušies Maskavā Krievijas Valsts domē. Tā ir labi koordinēta sadarbība ar Kremļa politiku. Protams, ka Maskava ir ļoti ieinteresēta saglabāt to Latvijas jauniešu īpatsvaru - aptuveni 20% -, kas vāji pārvalda valsts valodu, un līdz ar to ir ļoti pakļauti Krievijas propagandai," intervijā raidījumam sacīja Šadurskis.
Vaicāts, kādus tieši protestus sagaida pret mācību valodas reformu, ministrs atbildēja, ka rēķinās ar plašām diskusijām Saeimā no opozīcijas puses, kā arī ar dažām akcijām pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), valdības ēkas un Rīgas pils.
Kā ziņots, valdība šodien plāno izskatīt IZM sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuros paredzēts noteikt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, liecina valdības darbakārtība.
IZM sagatavojusi likumu grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs laika posmā līdz 2021./2022.mācību gadam.
IZM izstrādātajā likuma grozījumu projektā norādīts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Ministrijas sagatavotie priekšlikumi pārejai uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā ļaus gan kvalitatīvi īstenot jauno pieeju mācību saturam un mācību procesa īstenošanai, gan nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, norādīja ministrijā.
Likumprojektā ir iekļauti grozījumi, kas nosaka juridisko pamatu pārejai uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, kā arī precizē virkni likuma normu, kas ir nepieciešamas mācību valodas lietojuma tiesiskā regulējuma izveidei visā vispārējā izglītībā.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā pakāpeniski, pārejai uz mācībām latviešu valodā sākoties 2019.gada 1.septembrī, bet reformai noslēdzoties 2021.gada 1.septembrī.
