Uzņēmums Tukumā pošas uzšūt pasaulē lielāko Latvijas karogu

Līdz šim šie sasniegumi pieder Rumānijai un Katarai, bet Latvijas vadošais uzņēmums valsts karogu šūšanā vēlas tos pārspēt. Iecerētais karogs būs 250x500 metru liels un aizņems 12,5 hektārus.

Turklāt tas svērs aptuveni 10 tonnas, tāpēc uzvilkt to milzu mastā, lai plīvo, nebūs iespējams. Karogu izklās par mūsu sarkanbaltsarkanā simbola dzimšanas vietu uzskatītajās Cēsīs uz īpaši sagatavotas pļavas – pietiekami līdzenas vietas bez krūmiem, kokiem un elektrības stabiem. Iecerētajam karogam veltītais sarīkojums plānots 18. un 19. augustā.

Karogs pēc izklāšanas būs aplūkojams pie Cēsu pilsētas vārtiem līdz 21. augustam – šajā datumā 1991. gadā de facto atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību. Pēc tam karogu sadalīs auduma joslās un rūpīgi satīs ruļļos. Tā turpmāka uzglabāšana vienā gabalā ir tehniski neiespējama, atzīst ieceres autori.

Ja būs bijuši labvēlīgi laika apstākļi un audums nebūs sabojāts ar lietu vai citādi, plānots, ka no tā izgatavos mazāka izmēra karogus. Tos dāvinās skolām, lai izmantotu svētkos kā liela izmēra dekoratīvo elementu uz skatuvēm vai aktu zālēs.
Pāršūšanas izmaksas jau ir ieplānotas projekta sākuma posmā. Patlaban "Latvijas Tekstils" ir izsludinājis ziedojumu kampaņu Latvijas rekordkaroga tapšanai. Ja tomēr naudas nepietiks, visus ziedojumus izmantos, lai darinātu jau pieminētos karogus skolām.

Ko vēsta Atskaņu hronika

Latvijas karogs radīts, iedvesmojoties no Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes (Autines) karoga. Pēc hronikas ziņām, 1280. gadā zemgaļu vadonis Namejs uzbruka Rīgai, un no Cēsīm kāds bruņinieks devies palīgā rīdziniekiem ar simt karavīriem, kuriem bijis “letu karogs” – sarkans ar baltu.
Atliek secināt, ka latvieši ir karojuši ne tikai zem svešiem karogiem, bet arī ar savu karogu kopā ar svešzemniekiem. Tiesa, latviešu nācija tolaik nepastāvēja. Arī 14. gadsimta Livländische Reimchronik min sarkano standartu ar baltu svītru vidū, ko izmantoja latgaļu ciltis.

Pašreizējais karoga dizains apstiprināts 1917. gada maijā Vidzemes zemes sapulces laikā. Apspriežot vairākus priekšlikumus, izvēlēta Anša Cīruļa piedāvātā krāsu attiecību 2:1:2.

Visvecākais karogs pārdzīvojis gadsimtu

Cēsu vēstures un mākslas muzejā ir apskatāma visvecākā, turklāt paša pirmā Latvijas karoga versija. Šajā variantā, godinot latviešu strēlniekus, ir saule augšējā kreisajā pusē. To pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Eduarda Lapiņa (1885–1941) skices 1916. gada otrajā pusē Valmierā izgatavoja viņa skolniece un nākamā sieva, bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane.

Okupācijas laikā karogu izdevās noslēpt gan no komunistiem, gan nacistiem. Kad jau aizsaulē aizgājušā Lapiņa sievu un meitu aizveda darbos uz Vāciju, viņas karogu veda līdzi, paslēptu zem drēbēm, un tā nogādāja arī atpakaļ dzimtenē. 1997. gadā Lapiņu meita Lija Poga unikālo relikviju uzdāvināja tēva dzimtās puses muzejam.

Lapiņš pirmās brīvvalsts laikā bija Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas, Tukuma valsts ģimnāzijas un komercskolas, Rīgas 1. ģimnāzijas direktors. 2014. gadā Priekuļu novada Veselavas pagastā atklāja Lapiņa piemiņas vietu. Viņa dzimto māju Pintuļu gan vairs nav, saglabājušies ir divi ozoli.