Ģimenes ārste secina, ka mediķiem uzspiesta ļoti vāji izstrādāta un nedroša sistēma
Pirmā nedēļa pēc e-veselības ieviešanas parādīja to, ka Veselības ministrija uzspiedusi Latvijas mediķiem ļoti vāji izstrādātu un nedrošu sistēmu, kas atņem laiku mediķiem un nemaz neatvieglo dzīvi pacientiem, uzskata Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
Par šo problēmu jau trīs gadus ģimenes ārsti un farmaceiti norādīja Veselības ministrijai, bet ministrija nevis centās sadarboties un pēc iespējas ātrāk veikt izmaiņas e-veselībā, bet uzspieda mediķiem ļoti vāji izstrādātu un nedrošu sistēmu, norādīja Aizsilniece.
"Neieklausīšanās politika ļoti raksturo pēdējā laika atmosfēru mūsu valstī. "Suņi" ( Latvijas iedzīvotāji) rej, bet karavāna (politiskā elite, kas sevi par tādu uzskata) iet tālāk. Absurdas reformas un izmaiņas, kuras ir pretrunā ar pieredzi citās valstīs, tiek bīdītās vai nu aiz iedomīgas muļķības vai nu vēlēšanās kaitēt Latvijas kā valsts esībai," pauž Aizsilniece.
Viņa norādīja, ka e-veselība ir novedusi pie tā, ka pacientu dzīve un ārstu darbs ir pārņemts ar formalitāšu veikšanu un "tupēšanu" pie datora. Lai saņemtu zāles uz e-receptes pamata, pacientam ir vajadzīga pase vai personu apliecinošs dokuments un ir jāzina daudzciparu receptes numurs, kuru, nosaucot pa telefonu, itin bieži pacients kādu ciparu nesadzird un tas ir jāatkārto vairākas reizes. Aizsilniece skaidroja, ka šīs darbības aizņem ļoti ilgu laiku gan ārstiem, gan māsām, gan ārstu palīgiem.
Bieži pacienti izvēloties ierasties pēc e-receptes izdrukātās formas - tā ir drošāk, jo, ja kaut viens cipars e-receptei nav precīzi nosaukts, farmaceits to e-veselības sistēmā nevar atrast. Aptiekās pat brīvdienās strādājot vairāk farmaceitu nekā iepriekš, jo e-recepšu pieņemšana un zāļu izdošana prasa daudz ilgāku laiku.
"Kāpēc ir jāievieš sistēma, kura apgrūtina darbu un dzīvi? Kāpēc nevar visu ieviest pakāpeniski, kā to, piemēram, darīja Igaunija?," jautā Aizsilniece.
Viņa uzskata, ka e-veselība nav vienīgais trakums, kas sagaida veselības aprūpes sfērā tuvākajos gados, - ar veselības aprūpes jauno finansēšanas sistēmu būšot vēl sarežģītāk.
"Šīs negatīvās sekas ir tikai tāpēc, ka nav dialoga starp valsts iestādēm, profesionāļu pārstāvjiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām. Lielākajai daļai ierēdņu ir bail stāties pretī politiķu iegribām un muļķībai, jo tad ātri pazaudē darbu, pat tad, ja esi no sirds, godīgi to veicis un panācis labus rezultātus," piebilda Aizsilniece.
Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Pirmajās dienās uz problēmām sistēmas darbībā norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Savukārt Nacionālais veselības dienests paziņoja, ka e-veselības sistēmā ceturtdien konstatēti nelieli traucējumi, kas visbiežāk bijuši saistīti ar citu, darbam e-veselības sistēmā pielāgotu informācijas sistēmu lietošanu, savukārt tehniski e-veselības sistēmas traucējumi vairs neesot novēroti.
