Nākamgad stāsies spēkā vairāki būtiski Eiropas Parlamenta grozījumi, kas ietekmēs mūsu sadzīvi

Kopumā EP 2017.gadā pieņēmis un parakstījis 74 jaunus tiesību aktus. EP Informācijas birojā uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi ir būtiski ikvienam Eiropas Savienības (ES) un Latvijas iedzīvotājam - tādās jomās kā bizness, darbs, drošība un dzīves kvalitāte.

Lai cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada ārvalstu kaujinieki, kuri terorisma nolūkos pārvietojas starp dažādām konfliktu zonām, kā arī tā dēvētie "vientuļie vilki", kuri plāno "solo uzbrukumus", EP februārī atbalstīja jaunos ES pretterorisma noteikumus. Līdz ar jauno pretterorisma direktīvu ir atjaunināts ES noteikumu "ietvars" par teroristu nodarījumiem un paplašināta noteiktumu darbības joma, iekļaujot jaunus draudus. Tāpat EP apstiprināja arī jaunus noteikumus, lai pastiprinātu pārbaudes uz ES ārējām robežām nolūkā uzlabot ES iekšējo drošību.

Tikmēr martā EP atbalstīja pārskatīto ES šaujamieroču direktīvu, kas paredz stingrāku kontroli pār "tukšo patronu" ieročiem un neadekvāti dezaktivētiem ieročiem, kādus izmantoja Parīzes teroraktos, pienākumu ES valstīm nodrošināt licenču izsniegšanas un atjaunošanas uzraudzības sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu. Septembrī EP izveidoja īpašo komiteju terorisma jautājumu izpētei (TERR), lai identificētu pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES.

Jūlijā EP atbalstīja pirmo ES un Kubas sadarbības līgumu, iezīmējot pagrieziena punktu abu pušu attiecībās.

Informācijas birojā skaidroja, ka iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai EP pieņēmis lēmumus gan mājas mītnē abonētā tiešsaistes satura pieejamībai jebkur Eiropā, gan bezmaksas interneta pieejamībai ES. Maijā EP apstiprināja noteikumus, kas paredz atcelt ierobežojumus piekļūt mītnes zemē abonētajam tiešsaistes saturam – filmām, TV seriāliem, mūzikai, spēlēm vai sporta pārraidēm, uzturoties citā Eiropas valstī. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji "Viaplay" vai "Shortcut" saturam varēs piekļūt, piemēram, apciemojot radus Īrijā vai viesojoties Igaunijā.

Septembrī EP apstiprināja ES shēmu bezmaksas WiFi piekļuves punktiem sabiedriskās vietās. ES finansējumu shēmas īstenošanai paredzēts piešķirt "ģeogrāfiski līdzsvaroti", projektus izvēloties to iesniegšanas secībā. Tas ļaus vairāk nekā 6000 sabiedriskās vietās visā ES - slimnīcās, bibliotēkās un citur, nodrošināt bezmaksas bezvadu internetu.

Septembrī EP arī apstiprināja 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā ir daļa no panāktā 1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.-2020.gadā. Tirdzniecības jomā februārī EP atbalstīja ES-Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), kura mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. EP ziņotājs par šo jautājumu bija Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks (V).

EP septembrī apstiprināja jaunus noteikumus, lai, saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, ES valstis varētu iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu. Saskaņā ar regulu, prioritāte būs pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu sniedzējiem kā, piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts varēs iedarbināt varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un lūgt palīdzību citām valstīm.

Bet oktobrī EP apstiprināja noteikumus, kas ļaus ievērojami ātrāk noteikt jaunu psihoaktīvo vielu kā "spaisa" nodarīto kaitējumu un nepieciešamības gadījumā ierobežot to apriti ES līmenī. Sodi par ražošanu un izplatīšanu tiks pielīdzināti sodiem par citu aizliegto vielu apriti. Jaunie noteikumi arī stiprina Eiropola lomu, nosakot organizētās noziedzības iesaisti narkotiku ražošanā un izplatīšanā.

Tāpat oktobrī EP atbalstīja vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas paātrinās pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) tiks reģistrēta informācija - vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta, par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt ieceļošanu.

Savukārt novembrī EP pieņēma ES mēroga noteikumus labākai patērētāju aizsardzībai un ātrākai negodīgu tirgotāju apturēšanai. ES dalībvalstu varas iestādēm būs plašākas pilnvaras atklāt un apturēt patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistē. Grozītā regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā arī ļaus saskaņotāk rīkoties ES mērogā. Tāpat EP atbalstījis Eiropas Pieejamības akta projektu, kas paredz padarīt pieejamākus virkni produktu un pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, tādus būtiskus produktus un pakalpojumus kā telefonus, biļešu automātus un banku pakalpojumus.

EP novembrī atbalstīja arī stingrākus ES noteikumus, kuru mērķis ir pasargāt ES darbavietas un uzņēmumus no negodīgas tirdzniecības prakses, kādu īsteno valstis, kas pārmērīgi iejaucas ekonomikas darbībā. Jaunie ES noteikumi ir pirmie pasaulē, kas tirdzniecības partneriem un ražotājiem ārpus ES nolūkā novērst dempingu liek ievērot starptautiskos darba un vides standartus.

Bet saistībā ar "Breksit" procesu, kur EP deputāti kā vienu no prioritātēm nemainīgi uzsver vienlīdzīgu tiesību ES pilsoņiem nodrošināšanu, EP decembrī atzinīgi novērtēja ES un Lielbritānijas kopīgo progresa ziņojumu un aicināja uzsākt "Breksit" sarunu otro fāzi. Kopumā EP līdz šim ir pieņēmis trīs rezolūcijas par "Breksit" sarunām – 5.aprīlī, 3.oktobrī un 13.decembrī. Tās izstrādāja Gija Ferhofštata vadītā EP "Breksit" koordinācijas grupa. EP piederēs galavārds par "Breksit" sarunās panākto vienošanos, kuras paredzēts beigt līdz 2019.gada marta beigām.

Informācijas birojā skaidroja, ka EP un ES Padome kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās, piemēram, ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā un citos, kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Eiroparlamenta deputāti saskata daudz izaicinājumu

Eiropas Savienībai (ES) 2018.gadā būs jāsaskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp "Brexit" un ES nākotnes reformu virzību, uzskata aģentūras LETA aptaujātie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks (V) skaidroja, ka nākamgad var saasināties ES iekšējās pretrunas, vēršot uzmanību uz Briseles sākto bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju. Pēc viņa domā, smagas debates būs arī par migrācijas un drošības politiku, kas būs vieni no galvenajiem jautājumiem ES dienaskārtībā.

"Dominēs arī pretrunas starp atsevišķam valstīm. Ceru, ka jaunā Austrijas valdība nesaasinās attiecības ar Itāliju. ES ir tik liela savienība, ka pastāvīgi atrodas reformu procesā. Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājumi un migrācijas un drošības jautājumi lielos vilcienos jau nozīmē ES reformēšanu. Droši varam teikt, ka nākamais gads būs kārtējais reformu gads ES, tikai jautājums, kurā virzienā?" retoriski vaicāja Pabriks.

Savukārt Transporta un tūrisma komitejas loceklis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nākamgad tiks diskutēts arī par daudzgadu budžetu, kā arī, turpinot diskutēt par viesstrādnieku direktīvu un mobilitātes pakotni iespējama situācija, kurā Eiropa aiziet protekcionisma ceļu, atzīmēja deputāts.

"Skaidrs, ka punkts diskusijām par ES nākotni netiks pielikts un virzība būs, mēģinot ietekmēt arī daudzgadu budžetu. Izaicinājums būs arī tas, kā beigsies Eiropas Komisijas (EK) rosinātā likumdošana migrācijas krīzes sakarā," pārliecināts Zīle.

Tikmēr Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere (V) pauda cerību, ka 2018.gadā uz priekšu nopietni pavirzīsies ES Aizsardzības sistēmas izveide. Viņa vērsa uzmanību, ka šajā sakarā bijušas debates par to, vai tā nedublēs NATO, taču pašlaik panākts risinājums, ka tas nenotiks. Turpmāk tiks vairāk novērsta aizsardzības industrijas fragmentācija, teica deputāte, piebilstot, ka līdzekļi, ko izlieto aizsardzībai, tagad tiks izlietoti daudz efektīvāk.

"Izaicinājums būs arī parlamenta vēlēšanas Itālijā un Ungārijā, kas būs ļoti nozīmīgas, nozīmīgas būs vēlēšanas arī Krievijā, neskatoties uz to, ka rezultāts tur, visticamāk, ir izšķirts. Tāpat turpināsies Digitālā vienotā tirgus izstrāde, "Brexit" sarunas un darbs pie 2019.gada budžeta," norādīja eiroparlamentāriete.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis Krišjānis Kariņš (V) uzsvēra, ka svarīgs ES jautājums nākamgad būs par to, vai un kādā veidā notiks lielāka un ciešāka sadarbība. "Viens no jautājumiem šajā sakarā ir saistīts ar bankām – vai nākamgad izdosies panākt pēdējo pīlāru Banku savienībā, kas saistās ar kopējo bankas kontu apdrošināšanu. Otrs jautājums - ciešākā sadarbība drošības, aizsardzības un militārajā jomā," skaidroja deputāts.

Kariņš arī vērsa uzmanību, ka šobrīd atliek gaidīt uz Vācijas valdības veidošanas procesiem, jo daudzi gaida, vai Francija un Vācija nāks klajā ar vēl kādām iniciatīvā ciešākai sadarbībai un izklāstīs savu redzējumu. "Tāpat svarīgs būs "Brexit" izaicinājums un arī Polijas izaicinājums, jo Polijas valdība, šķiet, turpina pieņemt dažādus lēmumus un likumus, kas no ES puses tiek uztverti kā tiesību un likumiskās varas sistēmas vājināšana, un tas virzās uz zināma veida konfrontāciju," piebilda eiroparlamentārietis.

Savukārt Ārlietu komitejas loceklis Andrejs Mamikins sacīja, ka 2018.gads ES būs grūts, jo faktiski būs jāpabeidz "Brexit" sarunas. Viņš norādīja, ka necer uz atkārtota referenduma norisi un to, ka Lielbritānija varētu palikt ES. Tāpat viņš pauda pārliecību, ka būs jācīnās par nākamo ES finanšu perspektīvu, jo pastāv liela varbūtība, ka Latvija saņems krietni mazāk ES fondu naudas, kā līdz šim.

"Neskatoties uz to, ka ekonomika rāda labus ciparus un kopumā ES ir liels pluss gan IKP, gan ekonomikas pieaugumā, zinām, ka pēc "Brexit" būs vismaz mīnus 12 miljardi nākamajā ES budžetā. Pat tad, ja Lielbritānijas premjere Terēza Meja ir piekritusi samaksāt ES līdz 50 miljardiem eiro, tas ir liels caurums. Vācija varbūt var atrast dažus miljardus, bet tas nav gana daudz. ES nevar ne samazināt, ne slēgt programmas par kurām EP nobalsojis un kuras akceptētas EK," teica Mamikins.

Eiroparlamentārietis pauda cerību, ka nākamgad viņam veiksies ar šogad Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) un Lūgumrakstu komitejas (PETI) kopsēdē noklausīto iniciatīvu, kas paredz balsstiesību piešķiršanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem EP vēlēšanās.

"Ceru, ka šis jautājums aizies līdz izskatīšanai PETI, jo bijusi tikai noklausīšanās. Ja dodam iespēju Sīrijas bēgļiem Vācijā, trešo valstu pilsoņiem Nīderlandē un Austrijā piedalīties pašvaldību vēlēšanās, tad tādām tiesībām jābūt nepilsoņiem arī Latvijā un Igaunijā. Mēs nerunājam par nulles variantu vai pilsonību rīt vai tūlīt, bet par noteiktu tiesību paplašināšanu," teica deputāts.