"Rīgas satiksme" vēl nav izlēmusi, vai lūgt atzīt sevi par cietušo nanoūdens krimināllietā
SIA "Rīgas satiksme" (RS) vēl nav iepazinusies ar lēmumu par tā dēvētās nanotehnoloģiju krimināllietas nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, tādēļ vēl nav varējusi pieņemt lēmumu par to, vai lūgs sevi atzīt par cietušo šajā krimināllietā, aģentūru LETA informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.
Viņš norādīja, ka patlaban uzņēmumam nav skaidrs, kā policija aprēķināja nodarītos zaudējumus, vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Zaķis arī sacīja, ka uzņēmums lietā bija pieaicināts kā liecinieks, taču tālākos lēmumus RS pieņems tad, kad būs padziļināti iepazinušies ar savā rīcībā esošo informāciju.
Uzņēmuma pārstāvis arī uzsvēra, ka 2015.gada sākumā uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par nelikumībām saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi, kuras rezultātā viens darbinieks tika atstādināts no darba un ar viņu tika pārtrauktas darba attiecības.
Savukārt šī gada oktobrī RS sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča aģentūrai LETA norādīja, ka apkopojot RS rīcībā esošo informāciju par ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumu, piegāžu un izlietojuma izvērtēšanu, dienesta izmeklēšanā nekādi pārkāpumi netika konstatēti. RS nav saņēmusi informāciju, kas apliecinātu, ka ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi uzņēmumam nav piegādāti, tāpēc arī uzņēmumam nav pamata lūgt sevi atzīt par cietušajiem, uzsvēra Bartaševiča.
Lai arī oficiāli tagad krimināllietas virzītājs ir prokuratūra, kura tuvākajā laikā izlems, vai uzrādīt apsūdzību, Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā šobrīd cietušās personas nav, taču ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu, kriminālprocess var turpināties arī tad, ja neviena persona neizmanto tiesības tikt atzītai par cietušo.
Līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanas brīdim RS vēl ir iespēja pagūt izmantot tiesības kļūt par cietušo, norādīja Sprudzāne.
Kamēr lietā nav uzrādītas apsūdzības un pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, prokuratūra nekomentēs, vai cietušā neesamība varētu traucēt lietu tālākai virzīšanai uz tiesu, aģentūrai LETA teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) tā dēvētajā RS nanotehnoloģiju krimināllietā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām un likumsargi uzskata, ka personas radījušas zaudējumus pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VP.
Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu sākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija, norāda VP.
Pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā pienākumus pašvaldības uzņēmumā ieņemtā amatā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē, uzskata VP.
Organizētā grupa bija sekmīgi īstenojusi krāpšanu viena līguma ietvaros, nolemjot to īstenot atkārtoti pēc analoģiskas kārtības. Tas attiecīgi tika īstenots visa 2014.gada laikā, vien nedaudz pamainot organizētās grupas dalībnieku sastāvu, informēja VP.
Likumsargi uzskata, ka minētās noziedzīgās darbības pašvaldības uzņēmumam kopumā radījušas zaudējumus vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Noziedzīgie nodarījumi tika pārtraukti vien 2015.gada sākumā, kad ziņas par iespējamu krāpšanu nāca atklātībā masu medijos.
Apsūdzības lūgts uzrādīt par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu nodarījumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.
Tāpat policija norāda, ka pēc naudas līdzekļu izkrāpšanas veikta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas daļai no aizdomās turētajām personām tiek inkriminēta papildus krāpšanai. Par šādu nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana no trim līdz 12 gadiem.
Lietu izmeklēja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un decembrī tā nodota Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai.
Šobrīd aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
VP izmeklēšanā sadarbojās ne tikai ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru, bet arī vairākām ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm. Apjomīgās izmeklēšanas laikā gūtā informācija apkopota aptuveni 40 sējumos, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgi aptuveni 10 000 lapām.
