Bāriņtiesas: viedoklis par organizācijas visvarenību un totālu bezatbildību ir mīts
Pašlaik sabiedrībai mērķtiecīgi uzspiestais viedoklis par bāriņtiesu visvarenību un totālu bezatbildību ir mīts, kas, iespējams vai noteikti, kādam ir ļoti izdevīgs, pārliecināta Latvijas Bāriņtiesu asociācija.
Organizācija rezolūcijā virknei valsts amatpersonu paudusi neizpratni par Labklājības ministra Jāņa Reira (V) publiski pausto viedokli saistībā ar bāriņtiesu darbu.
Asociācijā skaidroja, ka Latvijas bāriņtiesas ir viena no institūcijām, kuras lemj par adopcijas jautājumiem, savukārt liela nozīme šajā procesā ir arī Labklājības ministrijai (LM), kura ir Adopcijas reģistra turētāja un kuras kompetencē ietilpst sniegt adoptētājam informāciju par adoptējamiem bērniem un, ja adoptētājs ir izvēlējies bērnu, LM izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu. Bāriņtiesas neietekmē konkrēta bērna izvēli, jo šajā adopcijas stadijā nav iesaistītas. Bāriņtiesu kompetence adopcijas procesā noteikta Bāriņtiesu likumā.
Asociācija nepiekrīt Reira apgalvojumiem par to, ka adopcijas jautājumos bāriņtiesas ir galvenais "spēlētājs", kas tātad atbildīga par visu procesu, kā arī par to, ka LM ietekme uz adopcijas procesu ir minimāla. Organizācijā uzsvēra, ka nepiekrīt arī tam, ka adoptētājiem netiek sniegta pilnvērtīga informācija par bērnu, bez foto, bez iespējas redzēt bērnu, uzsverot, ka tieši LM sniedz informāciju par adoptējamiem bērniem un dod norīkojumu, lai varētu iepazīties ar bērnu.
Bāriņtiesas noraida Reira pausto saistībā ar to, ka sociālās aprūpes centros ir bērni, kuri nav juridiski brīvi, kā arī to, ka bez vecāku gādības palikušie bērni "aizbrauc uz viesģimeni un ir ātri juridiski brīvi", vienlaikus paužot, ka aplams ir apgalvojums par to, ka brīdī, kad bērnam jāizlemj, vai viņš piekrīt adopcijai, bāriņtiesa nepilda savu funkciju un neaizstāv bērnu. Šajā gadījumā organizācijai nav saprotams, vai bērns būtu jāaizstāv no adopcijas vai bērnam jāuzspiež cits viedoklis, kaut gan atbilstoši tiesību normai bērns no 12 gadu vecuma piekrišanu izsaka personīgi, tātad bez citu personu iejaukšanās.
Absolūti kritiski asociācijas ieskatā ir vērtējams Reira paustais, ka bāriņtiesas nepilda savu funkciju un neaizstāv bērna intereses.
"Visi šie Labklājības ministra Jāņa Reira izteiktie apgalvojumi ir sabiedrību maldinoši un norāda uz to, ka valsts nevēlas uzņemties atbildību par situāciju ar "sistēmas bērniem" un meklē vainīgos, kaut gan sistēmu ir radījusi pati valsts, bet bāriņtiesas ir tikai šīs sistēmas viens no instrumentiem, kas cenšas godprātīgi izpildīt valstī pastāvošās tiesību normas, prioritāri ievērojot katra konkrēta bērna vislabākās intereses," uzsvēra asociācijā.
Viņuprāt, patlaban "sabiedrībai mērķtiecīgi uzspiestais viedoklis par bāriņtiesu visvarenību un totālu bezatbildību ir mīts, kurš, iespējams, vai noteikti kādam ir ļoti izdevīgs".
Līdz ar to asociācija pieprasa Reiram pārtraukt bāriņtiesas apmelojošo kampaņu un izstrādāt konkrētu rīcības plānu deinstitucionalizācijas realizēšanai un sadarbības veicināšanai, lai nodrošinātu bez vecāku gādības palikušajiem bērniem iespēju augt ģimeniskā vidē.
