"Rīgas namu pārvaldnieka" jaunais šefs māju atjaunošanu cer iekustināt "ar pātagu"
Jaunais SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs māju atjaunošanu Rīgā cer iekustināt ar tipveida risinājumiem un "ar pātagu", politiķiem normatīvos nosakot - ja sasniegts noteiktais mājas ekspluatācijas laiks, tad ēka ir jāatjauno.
Intervijā "Neatkarīgajai" Gontarevs stāstījis, ka mājas Rīgā ir celtas padomju laikā, un "vienas sērijas mājas slimo ar vienām un tām pašam slimībām". "Līdz ar to arī risinājumam jābūt tipveida. Es nerunāju par unikālām mājām. Tātad tipveida ēkām, kas būvētas aptuveni vienā laikā, ir vienas un tās pašas problēmas. Tās ir jānovērš. Līdz šim mājas tika ārstētas individuāli. Tā nav jādara," sacījis RNP vadītājs.
"Ja risinājums nav individualizēts, tad tā izmaksas ir lētākas (ja vien nav kāda ārkārtas situācija). Padomju laika kritērijos bija noteikts, ka mājas projektētas ar simt piecdesmit gadu rezervi. Tagad, apsekojot mājas, normatīvajos aktos ielikta piecdesmit līdz septiņdesmit gadu rezerve, jo ēkas netika pietiekami uzturētas. Līdz ar to ekspluatācijas laiks ir ievērojami sarucis. Vēlamies vēlreiz ar padziļinātas izpētes palīdzību noteikt konkrētas sērijas ēku problēmas, lai tālāk veiktu tipiskus risinājumus. Piemēram, visām vienas sērijas mājām komunikāciju mezglus atjaunot pēc tipveida projekta. Daudzās valstīs mājas siltina nevis uz vietas, kur kaut ko smērē uz fasādes, gaida, kad nožūs - un to var paveikt tikai būvniecības sezonā, kas ir īsa, bet gan visas detaļas izgatavo un saliek rūpnīcā un pēc tam, mēneša laikā, visus elementus uzmontē mājai. Iegūstam ātrāku risinājumu, viss notiek ar mazāku cilvēku resursu patēriņu, nav jāizmanto tikai būvniecības sezona, bet var strādāt visu gadu," turpinājis Gontarevs.
Gontarevs atzīmējis, ka nākamgad RNP plāno nosiltināt 50 mājas, pēc tam - attiecīgi 100, 200 un tā līdz 500 mājām ik gadu. "Bet Latvijā nebūs būvnieku, kas to varēs paveikt. Tāpēc metodei jābūt citai, rūpnieciskai, lai nebūtu vajadzīgs šāds būvnieku apjoms. Turklāt rūpnieciskie risinājumi dzīvokļu īpašniekiem izmaksās mazāk, jo ir lētāki."
Taujāts, vai ieceru realizēšanai netrūks naudas, Gontarevs izteicies, ka "nauda ir atkarīga no tā, cik ilgs un smagnējs ir process". "Tagad katrai mājai vajag savu projektu, nepieciešams noteikts dzīvokļu īpašnieku balsu skaits, jārīko sapulces. Cilvēks saka: lai es balsotu par to, ka 8000 eiro jātērē projektēšanai?! Cita lieta, ja viņam piedāvā: tu maksāsi katru mēnesi tik, bet tava māja izskatīsies šādi un energoefektivitāte būs tāda."
Gontarevs domā, ka vajadzētu, lai politiķi maina pieeju normatīvajiem dokumentiem un nosaka - ja sasniegts noteiktais mājas ekspluatācijas laiks, tad ēka ir jāatjauno. "Vienmēr jābūt ir pātagai un burkānam. Šobrīd ir tikai burkāns. Tāpēc ir skaidri jāpasaka, ka šis ir neatraidāms piedāvājums - ir līdzfinansējums, bet jāsāk rīkoties. Un ja māja tiek atjaunota pēc tipveida problēmas noteikšanas un risinājuma shēmas, tad iedzīvotāju balsojums nav vajadzīgs. Iedzīvotāju balsojums vajadzīgs tikai tad, ja viņi vēlas kādu netipisku lietu."
