Rīgas domē Āgenskalna tirgu salīdzina ar "slimu cilvēku, kuru nevar operēt pa daļām"

Viņš norādīja, ka patlaban notiek diskusijas par Āgenskalna tirgus tālāko darbību. Līdz šim izskanējuši varianti, ka ēku varētu daļēji ekspluatēt gan tās rekonstrukcijas laikā, gan slēdzot tikai daļu ēkas. Tomēr viņš norādīja, ka minētie jautājumi pašlaik nav pašvaldības dienaskārtībā, jo, atbilstoši ekspertu slēdzienam, tirgus ēka ir jāslēdz. "Šeit ir tas pats kā ar slimu cilvēku – ja viņam ir nozīmēta operācija, tad viņu vajadzētu operēt uzreiz – nevar operēt pa daļām (..) Tev vajadzētu gulēt slimnīcā un tev ir norīkota operācija. Šeit arī ir tas pats," skaidroja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka patlaban aktuāls ir jautājums, kas veiks Āgenskalna tirgus rekonstrukciju un par kādu naudu tas tiks darīts. Rīgas domes pārstāvis skaidroja, ka pašvaldība neiegulda līdzekļus tur, kur notiek kaut kāda veida tirdzniecība, bet gan sabiedriski nozīmīgos objektos, piemēram, skolās vai Rīgas 1.slimnīcā. "Tāpēc šobrīd ļoti normāli vajadzētu pieņemt lēmumu – vai to dara pats [Āgenskalna tirgus apsaimniekotājs, pašvaldības uzņēmums] "Rīgas centrāltirgus (RCT) par savu naudu, ņem kredītu vai ar citām metodēm, vai to dara Rīgas dome," norādīja Burovs.

Tāpat viņš noliedza iepriekš izskanējušu versiju, ka Āgenskalna tirgu plānots slepeni atsavināt, uzsverot, ka to nav iespējams izdarīt, jo, atbilstoši normatīvajiem aktiem, par katru objektu jābūt publiskai izsolei. Pašvaldībā šāds jautājums patlaban dienaskārtībā nav, uzsvēra Burovs.

Viņš skaidroja, ka pagaidām tiek diskutēts par to, kā tirgum piesaistīt investoru - vai to dara RCT, vai pašvaldība ar nomas līgumu uz 30 gadiem. Viņš sacīja, ka minētais līguma termiņš ir pietiekami liels, lai piesaistītu vērā ņemamas investīcijas, kuras līguma izpildes laikā būtu iespējams atpelnīt un gūt zināmu peļņu. "Protams, jautājums - cik liela ir nomas maksa? Bet es domāju, ka nomas maksai jābūt tādai, ka nomnieks ir ieinteresēts ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā," norādīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs.

Vienlaikus, vaicāts, kādi ir plāni saistībā ar Āgenskalna tirgus būvprojekta izstrādi, Burovs sacīja, ka to būtu jāizstrādā investoram. Neatkarīgi no tā, kas izlems attīstīt Āgenskalna tirgu - RCT vai tā nomnieks - tiem ir jābūt būvprojekta pasūtītājiem. Gadījumā, ja nomnieks būs pasūtītājs, tad tam būvprojekts jāsaskaņo atbilstoši nomas līgumā paredzētajiem nosacījumiem. "Viņi nevar tur paredzēt kazino vai viesnīcu, kas nav aprakstīts līgumā. (..) Ja līgumā aprakstīts, ka tur nevar būt lielveikali un veikali ar platību vairāk nekā tik daudz metri, tad to tur nebūs. Tāpēc šeit ir ļoti būtiski, ka ir līgums, kurā noteikts līguma priekšmets un līguma nosacījumi," teica Burovs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir svarīgi ņemt vērā Āgenskalna tirgus vēsturisko statusu. Līdz ar to ikvienam, kas to plāno attīstīt, ir jāsaprot koncepcija atbilstoši ēkas vēsturiskajai nozīmei, kuru tālāk nodot izstrādei arhitektiem. Piemēram, būvprojekta pasūtītāja ziņā būtu iespēja lemt, ko izveidot pie tirgus esošā sakņu un dārzeņu paviljona vietā, kas uzbūvēts padomju laikos un vairākus gadus ir slēgts, jo atrodas avārijas stāvoklī. Burovs sacīja, ka paviljonu nebūtu lietderīgi atjaunot un tas būtu jānojauc, bet to, ko tā vietā būvēt - pastāvīgu celtni, īslaicīgu celtni vai paviljonu ielas tirdzniecībai vasarā - tas ir īpašuma attīstītāja pārziņā.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka, ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus teritoriāli ir apkaimes centrs, tad tas būtu tikai loģiski, ka to līdzīgi Kalnciema kvartālam attīstītu kā kultūras un izklaides centru. "Mēs nerunājam, ka tur būtu jābūt skatuvei vai koncertzālei, vai kaut kam tādam. Bet kaut kādi sabiedriski pasākumi (..) var palielināt apgrozījumu.(..) Tas arī pievērš cilvēku uzmanību, kas ne tikai dzīvo šajā apkaimē, bet visiem rīdziniekiem un tūristiem," sacīja Burovs.

Kā ziņots, Burovs šā gada novembra beigās Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no RCT Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.

Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk - rekonstrukcijas - Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.

Šobrīd galvenā problēma esot rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma piesaiste. Burovs pauda neticību, ka RCT pēkšņi sāks investēt tirgus attīstībā, jo līdz šim Āgenskalna tirgus investīcijas gada laikā sastādījušas vien 5% no RCT apgrozījuma, kas ir nedaudz vairāk par 50 000 gadā un kas acīmredzami nav pietiekoša summa.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iepriekš paziņoja, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.

Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.

Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk - Rīgas domei.

Jau vēstīts, ka no 2018.gada 1.janvāra uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.

Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.