Arī Lietuva apsver pāreju uz obligāto militāro dienestu
Lietuva varētu pāriet uz vispārēju obligāto militāro dienestu 2023. gadā, un šajā nolūkā aizsardzības budžetam būtu jāpieaug vēl par 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādījis aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
“Tās ir provizoriskas aplēses. Tas aptvertu arī infrastruktūru, virsnieku un seržantu sagatavošanas korpusu, un, protams, tam būtu vajadzīgi vairāki gadi. (..) Pēc mūsu aprēķiniem, tas varētu būt 2023. gada sākums, kad mums būs visa vajadzīgā infrastruktūra,” ministrs paudis Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejā.
Partiju vienošanās projektā par ārlietu, drošības un aizsardzības politikas vadlīnijām 2017.–2020. gadam rosināts izvērtēt iespēju pāriet uz obligāto militāro dienestu. Valdība paredzējusi, ka šī iespēja jāizvērtē līdz šā gada beigām. Minētās parlamenta komitejas priekšsēdētājs Vītauts Baks uzsver: “Runa nav tikai par prasmi šaut vai rakt ierakumus, bet par noteikta pasaules uzskata veidošanu. Ļoti būtiski ir saliedēt sabiedrību jauniem izaicinājumiem, kas varētu padarīt mūsu valsti vēl drošāku.”
Daļējs obligātais karadienests Lietuvā pēc septiņu gadu pārtraukuma bija atjaunots 2015. gadā, pieaugot bažām par Krievijas aktivitātēm Ukrainā un Baltijas jūras reģionā. Nākamgad Lietuvas Bruņotajos spēkos paredzēts iesaukt 3800 jauniešu – par trim simtiem vairāk nekā šogad.
Partiju vienošanās projektā paredzēts, ka Lietuva, kas 2% robežu aizsardzības finansējumā sasniegs nākamgad, arī turpmāk centīsies ik gadu nodrošināt vienmērīgu finansējuma pieaugumu. Daļa politiķu pauduši šaubas, vai valstij būtu jāturpina aizsardzības finansējuma palielināšana.
Tomēr ministrs izteicis pārliecību, ka finansējumam, kas 2018. gadā sasniegs 873 miljonus eiro, jāturpina augt, īpaši ņemot vērā, ka Lietuvai kaimiņos atrodas Krievija un aizsardzības finansējums ilgu laiku bijis nepietiekams.
Bijušais komandieris Graube ir skeptisks
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube intervijā žurnālam "9vīri":
“Ja mums būtu kā neitrālai valstij jāveido pašiem pilnībā sava aizsardzības sistēma un mēs nebūtu NATO, tad es būtu pirmais, kurš iestātos par obligāto dienestu un totālās aizsardzības sistēmas veidošanu.
(..) Obligātā dienesta pluss būtu tas, ka jaunais pilsonis, nonācis armijā, saprastu, ka arī viņam ir jāuzņemas atbildība par valsti, nevis no tās tikai kaut kas jāgaida. Saprastu, ka arī viņam ir pienākumi. Reiz runāju ar kāda puiša tēvu, kurš atbalstīja obligāta dienesta ideju; armijā, lūk, jaunieši kļūstot par vīriem un iemācoties gultu saklāt! Man toreiz pietrūka nekaunības pajautāt – bet kāpēc tad jūs pats savam dēlam neesat iemācījis gultu klāt? Jo ir dīvaini gaidīt, ka cilvēks, kuram ģimenē neko nav iemācījuši, pusgada laikā armijā pēkšņi kļūs par īstu vīru.
(..) Ja mums tagad jāatņem līdzekļi jau esošajām vienībām, lai pārdalītu par labu obligātajam dienestam, tad es noteikti saku – nē. Jo labi apzinos, ka tādā gadījumā bruņoto spēku kaujas spējas uz noteiktu laiku samazināsies. Turklāt bruņojums kļūst arvien sarežģītāks, un pusgada laikā iemācīt obligātā dienesta karavīrus apieties ar tehniku ir neiespējami.”
