Policijas priekšnieka vietnieks pastāsta par galvenajā noziedzības bažām Baltijas jūras reģionā
Baltijas jūras valstīs no organizētās noziedzības puses vislielāko apdraudējumu sagādā narkotiku izplatīšana, nelegālā imigrācija un gāzes ieroču pārveidošana par šaujamieročiem, šodien žurnālistiem pastāstīja Baltijas jūras valstu padomes darba grupas cīņai ar organizēto noziedzību (BSTF) Operatīvās plānošanas un koordinācijas darba grupas vadītājs, Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins.
Jūrmalā šonedēļ norisinājās BSTF augsta līmeņa stratēģiskā sanāksme. Latvija šogad ir darba grupas prezidējošā valsts.
Ministru prezidenta pilnvarotais pārstāvis BSTF, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs žurnālistiem pastāstīja, ka sanāksmē diskutēts par stratēģiskiem jautājumiem, izaicinājumiem un tendencēm organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Valstu pārstāvji atzinuši, ka šobrīd aktuālas ir valsts pārvaldes reformas un iekšējās drošības struktūru izvērtēšana. Vairākās valstīs šobrīd notiek policijas reformu process un tās plāno palielināt policistu skaitu, teica Trofimovs.
Eksperti arī apsprieduši katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm valdošās tendences organizētās noziedzības jomā. Skandināvijā, piemēram, izaicinājumus rada organizētās noziedzības savstarpējā vardarbība, norādīja Trofimovs.
Grišins pastāstīja, ka šogad Latvijā kā prezidējošā valsts organizējusi vairākas operacionālās sanāksmes.
Kā atzinušas visas reģiona valstis, tad pirmais vislielākais apdraudējums ir nelegāla narkotisko vielu izplatība. Šobrīd Baltijas reģionā ļoti aktuāla problēma ir sintētisko narkotiku izplatība un dažādu prekursoru izplatība, no kuriem tiek ražotas sintētiskās narkotikas. Sanāksmē dalībvalstis tika aicinātas apsvērt normatīvā regulējuma izmaiņas, lai aizliegtu vielu ievešanu valstīs un konkrētas narkotikas iekļautu aizliegto vielu sarakstā.
Kā otra aktuāla problēma minēta organizētās noziedzības dalība nelegālās imigrācijas jomā. Pēdējo gadu laikā Eiropā diezgan veiksmīgi izdevies cīnīties ar šo parādību, taču tā joprojām saglabā savu aktualitāti, norādījuši eksperti.
Tāpat aktuāls jautājums ir nelegālo šaujamieroču aprite. Šobrīd tendences liecina, ka organizētā noziedzība Baltijas jūras reģionā nodarbojas ar deaktivizēto šaujamieroču un gāzes ieroču tirdzniecību, un tālāko to pārveidošanu par reāli izmantojamiem šaujamieročiem.
Tāpat visas valstis saskaras ar tā saucamajām mobilajām organizētās noziedzības grupām, kuras nodarbojas ar automašīnu zādzībām, māju apzagšanām, bruņotām laupīšanām juvelierveikalos un cilvēku apzagšanām.
Grišins gan uzsvēra, ka, veicinot sadarbību starp Baltijas jūras valstu iestādēm, šogad izdevies aizturēt vairākas organizētās noziedzības grupas, kuras nodarbojušās ar visiem iepriekšminētajiem nodarījumiem.
Latvijai vēl gaidāmi vairāki izaicinājumi 2018.gadā, jo Latvija turpinās būt prezidējošā valsts BSTF, atzīmēja Valsts policijas pārstāvis. Tas nozīmē, ka paredzētas vēl vairākas sanāksmes par organizētās noziedzības apkarošanu.
Sanāksmē piedalījās arī Eiropas policijas biroja "Eiropol" pārstāve Jūlija Viedma. Viņa žurnālistiem atzina, ka "Eiropol" ir ilgstoša sadarbība BSTF, lai gan "Eiropol" sanāksmēs piedalās novērotāja statusā, lai iegūtu arvien labākus izlūkošanas un operatīvos datus.
Pateicoties šādai sadarbībai, "Eiropol" gūst labākus izmeklēšanas rezultātus un veicina efektīvāku kopīgu operāciju plānošanu un īstenošanu, viņa atzina.
Vaicāta, vai Baltijas jūras reģions organizētajā noziedzība atšķiras no citiem Eiropas reģioniem, Viedma atbildēja, ka katrā reģionā pastāv savas īpatnības, tāpēc "Eiropol" nevar salīdzināt kādas noziedzības tendences dažādos reģionos. Viņa gan uzsvēra, ka mūsdienu noziedzība nav tikai nacionālajā vai reģionālajā līmenī.
BSTF darbības koordināciju rotācijas kārtībā ik pēc diviem gadiem nodrošina prezidējošā valsts ar tās izveidota sekretariāta starpniecību. 2017. - 2018.gadā BSTF prezidentūru vada Latvija un Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras norises pārraudzībā, savukārt prezidentūras sekretariāta darbību nodrošina Valsts policija. Latvijas prezidentūras laikā 2017.gadā ir notikušas trīs BSTF Operatīvās plānošanas sanāksmes.
BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji.
