Policists pēc iereibušā zēna uzbrukuma skolās vairs nestrādās
Pēc iereibušā skolēna uzbrukuma Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā pašvaldības policists neatgriezīsies postenī ne šajā, ne citā skolā. Direktore Anita Stukāne iesniegusi atlūgumu, turpretim uzbrucējs atgriezies skolā.
Sākotnēji dibināta 1928. gadā kā Meža skola, šī mācību iestāde Šmerļa meža vidū paredzēta bērniem ar plaušu kaitēm. Tā nokļuvusi ievērības lokā pēc 23. novembrī piedzīvotā, kad 15 gadus vecs pusaudzis alkohola reibumā uzbruka dežurējošajam policistam.
Pārējie skatās un uzjautrinās
Kārtībnieks neļāva puisim iziet no skolas, bet tas sāka pretoties, sita policistam, nogāza viņu zemē un spēra ar kājām. Tikmēr citi audzēkņi uzjautrinājās un filmēja. Policists pēc hospitalizācijas palaists mājās, viņam traumēts plecs. Sākts kriminālprocess par uzbrukumu varas pārstāvim, par šādu noziegumu soda ar cietumsodu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Neskatoties uz Valsts policijas ierosinājumu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma neapcietināt uzbrucēju. Viņam piemērota policijas uzraudzība – bez izmeklētāja atļaujas nedrīkst mainīt dzīvesvietu, apmeklēt konkrētas vietas vai iestādes, tikties ar konkrētām personām. Noteiktās diennakts stundās jāatrodas savā dzīvesvietā, ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās policijā.
Atbildēs arī vecāki
Policija pēc internetā publicētā videomateriāla secinājusi, ka vēl viens nepilngadīgais likumsargam no aizmugures raustījis steku un rokudzelžus un arī iesitis. Pret šo 2002. gadā dzimušo puisi pagaidām sākta administratīvā lietvedība par sīko huligānismu. Abi pusaudži jau iepriekš nokļuvuši policijas redzeslokā, tomēr policija neatklāj, par ko tieši. Valsts policija vērtēs arī abu puišu vecāku atbildību, pret viņiem sāktas administratīvās lietvedības, draud brīdinājums vai naudas sods no 70 līdz 210 eiro.
Advokāte steidz vainot pat cietušo
Jaunieša aizstāve Māra Ļūļa-Frankēvica nekavējas vainot visus citus, ieskaitot cietušo. Viņasprāt, konfliktsituāciju izraisījis nevis agresīvais jaunietis, bet citi viņa skolas biedri, turklāt policists esot sitis pa rokām jaunietim, tādēļ viņš reaģējis “tā, kā pusaudži reaģē”.
Vēl viens advokātes arguments – puisim līdz šim nav bijušas līdzīga rakstura problēmas ar likumu, nepieminot, ka viņš jau agrāk nokļuvis policijas redzeslokā.
Pēdējo desmit gadu laikā par uzbrukumu varas pārstāvim pēc Krimināllikuma 269. panta tiesāti seši nepilngadīgie. Viens no viņiem saņēmis maksimālo sodu – piecu gadu ieslodzījumu, vēl viens sodīts ar nosacītu sodu, par pārējiem Tiesu administrācijas datubāzē informācija nebija atrodama. Vēl seši nepilngadīgie tiesāti pēc Krimināllikuma 270. panta par pretošanos varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai. Par to draud nebrīve līdz vienam gadam.
Palaisti savā vaļā
Izglītības kvalitātes valsts dienests secinājis, ka skolas darbinieki un skolēni neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Īsi pirms incidenta skolēniem bija atļauts atstāt klasi stundas laikā, jo dežurējošais skolotājs, kurš aizvietoja saslimušu kolēģi, bija aizņemts sarunā ar kāda skolēna māti. Līdz ar to skolēni stundas laikā atradās ārpus klases un nebija skolotāja uzraudzībā.
Ne pedagogi, ne skolas vadība, ne citi darbinieki nav pamanījuši, ka vairāki 8. klases skolēni stundu laikā ir iereibuši. Audzēkņu paskaidrojumos teikts, ka alkoholu atnesis kāds astotklasnieks un viņi dzēruši starpbrīžos.
Skolas iekšējās kārtības noteikumos nav noteikta precīza pedagoga un direktora rīcība gadījumos, ja konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība. Tāpat pārbaudē konstatēts, ka nepilngadīgie smēķē ārpus skolas teritorijas.
Skolas vadība steidz glābt situāciju ar audzināšanas stundām, bet 27. novembrī audzinātāja pie 15 gadus veca skolnieka atradusi nazi un elektrošoka ierīci un ziņojusi dežurējošajam policistam. Jaunietis skaidrojis, ka nazi iedevis draugs, bet elektrošoka ierīci iegādājies pats.
29. novembrī skolā viesojās bērnu likumpārkāpumu nodaļas policijas darbinieki, lai runātu ar skolēniem par godu un cieņu, arī par attieksmi pret cilvēku formas tērpā.
Policists drīkstēja šaut
Jāatzīst, ka video redzamais rada iespaidu, ka policists nav spējis savaldīt agresīvo pusaudzi, piemēram, ar cīņas paņēmienu, un var tikai priecāties, ka uzbrucējs nav izrāvis likumsargam ieroci, ja tāds būtu.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass paudis, ka cietušais “tiesībsargs rīkojās profesionāli un savaldīgi”, kaut arī pēc likuma bija tiesīgs lietot šaujamieroci. Lūkass skaidro, ka konflikts nebija tikai starp vienu jaunieti un policistu, bet gan starp pūli un policistu. Lai tas nepāraugtu masveida uzbrukumā, viņš izvēlējies mēģināt savaldīt un noturēt uzbrucēju, nevis atbildēt ar tiešiem sitieniem. Turklāt jāievēro atbildes samērīgums, jo uzbrucējs ir nepilngadīgs.
Lūkass norāda, ka policists bija fiziski spēcīgs, tomēr viņš jau ir cienījamā, vairāk nekā 60 gadu vecumā. Ja pašvaldības policistiem būtu paredzēta arī izdienas pensija (ko Saeima septembrī noraidīja – red.), šis darbinieks, iespējams, jau būtu pelnītā atpūtā.
