Austrumu slimnīcā ārsti izglābj pacientu ar zāģētu brūci un stipru asiņošanu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārsti izglābuši dzīvību vīrietim, kurš ar pārnēsājamo ripzāģi nejauši iezāģējis sev augšstilbā līdz pašam kaulam, informēja slimnīcā.
Negadījums noticis, kad 36 gadus vecais vīrietis savas mājas bēniņos veicis remontdarbus. Sākoties spēcīgai asiņošanai, vīrietis, kurš bēniņos bija viens, pēdējiem spēkiem izkļuvis pagalmā, kur zaudējis samaņu. Par laimi, pie viņa tobrīd ciemojies tēvs, kurš ieraudzījis zemē saļimušo dēlu un nekavējoties izsaucis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi. Vīrietis tika nogādāts RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā.
Slimnīcas Politraumu vienības ķirurgi Vladimirs Fokins un Tatjana Kļimovska ar rokām aizspieduši pārrauto artēriju, apturot stipro asiņošanu, bet pēc tam nekavējoties nogādāja pacientu operāciju zālē. Apskatot brūci, atklājās ļoti smagi bojājumi. Pacientam augšstilba iekšpusē līdz pašam kaulam bija pārgriezti praktiski visi muskuļi. Turklāt ripzāģis bija pilnībā pārrāvis un nopietni bojājis augšstilba artēriju, kas apgādā ar asinīm visu kāju. Skarta bija arī dziļā vēna. Lai glābtu pacienta dzīvību, tika pieaicināti vairāki speciālisti – anestezioloģe reanimatoloģe Sallija Meldere, asinsvadu ķirurgs Artūrs Ligers un mikroķirurģe Nonna Tomiševa.
"Zāģis bija neglābjami bojājis aptuveni septiņus centimetrus garu augšstilba artērijas posmu, tādēļ vienkārši sašūt kopā to nebija iespējams. Lai dzīvībai svarīgo asinsvadu rekonstruētu, bojāto posmu aizvietojām ar fragmentu no pacienta paša virspusējās vēnas. Tika sašūta arī dziļā vēna," norādīja Ligers.
Viņš skaidroja, ka sākotnēji bija bažas, ka zāģis varētu būt bojājis arī lielo nervu. "Tā kā pacients lielā asins zuduma dēļ bija bezsamaņā, nevarējām pārliecināties, vai viņš spēj pakustināt traumēto kāju. Laime nelaimē, ka bojāti izrādījās tikai lielā nerva zari, bet pats nervs bija vesels, pretējā gadījumā pacients savu labo kāju, visticamāk, nekad vairs nejustu un nevarētu izmantot," teica asinsvadu ķirurgs. Savukārt Tomiševa ar mediķu komandu pacientam sašuva nerva zarus, muskuļus un citas struktūras.
Tā kā pacients bija zaudējis daudz asiņu, viņam operācijas laikā tika veikta asins pārliešana. Lai saglabātu pēc iespējas vairāk pacienta paša asins šūnu un veicinātu viņa ātrāku atlabšanu, pārliešanai tika izmantotas ar īpašu aparatūru attīrītas paša pacienta asinis. Neiztika arī bez donoru asinīm, norādīja RAKUS.
Pēc operācijas brūce dzija veiksmīgi, un pacienta atlabšana noritēja bez sarežģījumiem. Jau dažas dienas pēc operācijas vīrietis piecēlās kājās un spēra pirmos soļus, bet nedēļu pēc nelaimes gadījuma, pacients devās mājās pats ar savām kājām.
RAKUS ārsti aicina būt piesardzīgiem, strādājot ar dažāda veida tehniku, un vienmēr ievērot lietošanas instrukcijā norādītos drošības pasākumus.
