Eiropas Savienība gatavojas atvieglot karavīru un militārās tehnikas pārvietošanu

ES amatpersonas izskatīs iespēju paātrināt muitas kontroli, kas šobrīd apgrūtina šādu kustību, kā arī pārskatīs infrastruktūras plānus, lai gādātu par ceļu, tiltu un dzelzceļu atbilstību smagās militārās tehnikas, piemēram, tanku, pārvadāšanai.

Augsta ranga NATO virsnieki ir brīdinājuši, ka apgrūtinošā birokrātija uz robežām traucē iespējas resursus pārvietot ātri, kas savukārt mazina atturēšanu Krievijas draudu apstākļos.

Militāro pārvadājumu nozīme Eiropā saruka pēc Aukstā kara beigām, tomēr pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainā draudi no austrumiem atkal ir nonākuši uzmanības centrā.

ES transporta komisāre Violeta Bulca paziņoja, ka ir pēdējais laiks transporta plānos ņemt vērā militāros apsvērumus.

"Militārā personāla un tehnikas strauju kustību apgrūtina fiziski, tiesiski un regulatoriski šķēršļi," viņa norādīja.

"Tas izraisa nelietderīgu valsts līdzekļu tērēšanu, traucējumus un galvenokārt jau lielāku ievainojamību," piebilda Bulca.

"Mums ir jāspēj iedarbīgi reaģēt iekšējas un ārējas krīzes situācijā," paziņoja komisāre.

EK paziņojumā Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm vērsa uzmanību uz to, ka neseno militāro mācību laikā muitas problēmas un infrastruktūras ierobežojumi, piemēram, tiltu nespēja uzņemt militāro transportu, izraisīja "kavēšanos, traucējumus, augstākas izmaksas un palielinātu ievainojamību".

Pēc sākotnēja izpētes posma EK līdz 2018.gada martam rosinās rīcības plānu ar konkrētām rekomendācijām dalībvalstīm apstiprināšanai.

NATO aizsardzības ministri trešdien atbalstīja ierosinājumu izveidot divas jaunas komandvadības struktūras, no kurām viena atbildēs par jūras ceļu drošību karavīru un militārās tehnikas pārvadāšanai starp Ziemeļameriku un Eiropu, bet otra koordinēs militāro spēku pārvietošanu Eiropas iekšienē.

NATO tomēr ir vajadzīga ES palīdzība transporta tīklu uzlabošanā.

Darbos ietilps arī transporta tīklu novērtēšana visā Eiropā, īpaši savulaik komunistu varā esošajā teritorijā, kurai NATO Aukstā kara laikā nebija piekļuves.

"Visa plānošana un infrastruktūras redzamība, kas mums bija, apstājas pie vecās iekšējās Vācijas robežas," atzina kāda NATO amatpersona.

Pēc Berlīnes mūra krišanas un Austrumeiropas valstu pievienošanās NATO vairs netika uzskatīts par vajadzīgu iezīmēt infrastruktūru un pielāgot to militārām vajadzībām, skaidroja amatpersona.

Savukārt tagad nozīmīga NATO prioritāte ir gādāt, lai smago tehniku, piemēram, tankus, varētu ātri pārvietot.

"Karavīru pārvietošana ir ļoti viegla - tos "Ryanair" un "EasyJet" katru dienu pārvadā tūkstošiem. Toties sarežģīta ir tehnikas, īpaši smagās tehnikas, pārvietošana," norādīja NATO amatpersona.

Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka daudzus transporta resursus - īpaši dzelzceļu un ostas - šobrīd pārvalda privāti uzņēmumi, kas apgrūtina to rekvizēšanu militārām vajadzībām.