Pūce: "Ašeradens par krāpšanos ar OIK zināja jau 2 mēnešus pirms tas izskanēja medijos"
“Man ir informācija, ka viņam par to informācija bija apmēram 2 mēnešus pirms raidījuma. Un nekāda rīcība nesekoja 2 mēnešus. Es zinu to, kāda ir dokumentu aprite ministrijā. Kaut kur tas papīrs gulēja, kādam uz galda,” LRA/LA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs un kādreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentēm. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) ziņojis, ka 2013. gadā veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par piešķirtajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām Ekonomikas ministrijā nav atrodami.
Pūce atklāja, ka ir pārsteigts par to, ka dokumenti nav atrodami, jo dokumenti nemēdz tā vienkārši pazust: “Esmu izbrīnīts. Ministrijā dokumenti nepazūd. Viņiem ir jābūt lietvedības sistēmā, pie tam elektroniskajā lietvedības sistēmā.”
Pūce atklāja, ka dokumentu pazušana ir vēl dīvaināka, ja ņem vērā to, ka informācija par krāpšanos ar OIK Ašeradenam bija pieejama vēl pirms tā izskanēja medijos. “Man ir informācija, ka viņam par to informācija bija apmēram 2 mēnešus pirms raidījuma. Un nekāda rīcība nesekoja 2 mēnešus. Es zinu to, kāda ir dokumentu aprite ministrijā. Kaut kur tas papīrs gulēja, kādam uz galda,” raidījumā sacīja Pūce.
Komentējot dokumentu saturu, Pūce norādīja, ka starp pazudušajiem dokumentiem ir arī pārbaude par viņa darbu valsts sekretāra amatā. Tomēr viņš nezina, kur šie dokumenti ir. Viņš arī apgalvoja, ka dzīvē nav redzējis konkrētās lietas dokumentus. “Šī ir lieta, kurā es nesaņēmu slēdzienu, jo šo lietu vadīja ministra biroja vadītāja un iesniedza to ministram. Slēdziens droši vien sistēmā ir reģistrēts, bet es viņu nesaņēmu kā valsts sekretārs, jo dokumentam bija piešķirts ierobežotas pieejamības statuss,” sacīja Pūce.
Viņš norādīja, ka pašreiz tiek sasaistītas pilnīgi nesaistītas lietas. “Man vispār šķiet ļoti dīvaini, ka mēs runājam par 2013. gada dienesta pārbaudi par ierēdņu darbu kontekstā ar to, ka 2017. gadā ir reāli notikusi krāpšana, kas ir publiski fiksēta, ko ir atklājuši žurnālisti,” pauda Pūce.
Pūce uzskata, ka būtu jāizvērtē atbildīgo cilvēku darbs un lēmumi. “Te ir pilnīgi citas lietas, kur konkrēti cilvēki šogad jūlijā un augustā ir pieņēmuši krāpšanas pilnus lēmumus. Tie ir citi cilvēki. Manuprāt, ekonomikas ministram būtu jākoncentrējas uz to, ka ir jāvērtē to cilvēku atbildība, kas šos lēmumus ir pieņēmuši,” ir pārliecināts Pūce.
