Koki aizvākti, dobes noasfaltētas - Rīga pamazām zaudējot savu zaļumu. Vai tiešām?

Fotogrāfiju ar ceļmalām, kur koku vietā palikuši vien asfalta pleķi, internetā netrūkst.

Tās apkopo gan individuāli sociālo tīklu lietotāji, gan atsevišķas kopienas un biedrības, kuras kā savu mērķi izvirzījušas brīvprātīgu pilsētvides uzpasēšanu un Rīgas pašvaldības lēmumu kritisku izvērtēšanu.

Argumenti pret koku iznīcināšanu ir visdažādākie, sākot ar rūpēm par galvaspilsētas ielu estētiku un beidzot ar bažām par to, ka koku trūkums pasliktinās gaisu Rīgā.

Bieži tiek runāts arī par to, ka, aizvācot kokus, pilsētniekiem tiek laupīta iespēja to ēnā patverties no vasaras karstuma.

Nudien rodas iespaids, ka Rīgas domes risinājums attiecībā uz pilsētas ielu apstādījumiem ir “vajadzības gadījumā nozāģēt, aizbērt un aizmirst”:

Taču medijos ņirb ziņas par to, ka pilsētas pašvaldība plašāku labiekārtošanas darbu ietvaros plāno stādīt arī kokus.

Koku aizvākšanai esot labi iemesli

Lai pārliecinātos, kāda tad īsti ir Rīgas domes vīzija un ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz kokiem pilsētvidē, portāls Kasjauns.lv vērsās pie Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem.

Departamentā paskaidroja, ka koki ielu apstādījumos tiek izzāģēti tikai gadījumos, ja tie ir nokaltuši, bojāti vai bīstami.

“Savukārt, ja apgalvojums, ka no Rīgas ielām pazūd sastādītie koki attiecināms uz jaunajiem kokiem, kas stādīti pēdējo 10 gadu laikā, skaidrojam, ka to nozāģēšanai mēdz būt dažādi iemesli, piemēram, augšanas, laikapstākļu vai pakaisītā sāls nelabvēlīgās ietekmes rezultātā koki var būt nokaltuši. Nereti no vandāļu darbībām cieš ne tikai pieturvietas un ēkas, bet arī apstādījumi – to skaitā arī jaunie koki. Ir arī gadījumi, kuros koki tiek neatgriezeniski bojāti ceļu satiksmes negadījumos,” atbildēja departamenta direktora padomniece informatīvo pasākumu jautājumos Edīte Pūķe.

Apstādījumi mēdz traucēt satiksmei

Runājot par bildēm, kurās redzamas ar bruģi vai asfaltu aiztaisītās dobes, departamenta pārstāve skaidroja, ka šādi tiek darīts gadījumos, kad jauna koka jeb dižstāda stādīšana tajās nav lietderīga: “[...] piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietās, ja apdobe atrodas ļoti tuvu pie krustojuma vai vietās ar īpaši intensīvu satiksmi (kanālmalā gar 13.janvāra ielu), kur iestādītie koki nespēj ieaugties un sāls ietekmē nokalst dažu gadu laikā.”

Departamentā arī norādīja, ka, salīdzinot vēsturiskās fotogrāfijas ar šī brīža situāciju, jāņem vērā, ka arī pilsēta pēdējās desmitgadēs ir mainījusies.

“Ir daudzkārt palielinājies automašīnu skaits satiksmē, paplašinājusies apbūve un būtiski palielinājies izbūvēto inženierkomunikāciju apjoms. Tēze, ka “galvaspilsēta vairs nebūt nav tik zaļa, kā agrāk”, nav viennozīmīga, jo dati liecina, ka Rīga bija un būs viena no zaļākajām Eiropas galvaspilsētām,” reaģējot uz diskusijām sociālajos tīklos, pauda departamenta pārstāve Pūķe.

28% no Rīgas - tīra daba

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ikgadējā informatīvi statistiskajā pārskatā “Rīgas pilsētas ekonomikas profils” norādīts, ka 2017. gadā 28% no Rīgas teritorijas aizņem dabas teritorijas – meži, meža parki, pļavas, purvi, parki, skvēri, 6 % no tām veido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes datu bāzē “Dižkoki Rīgā” pieejamai informācijai, pilsētā pašreiz ir uzskaitīti 480 Valsts nozīmes dižkoki un aptuveni 700 vietējas nozīmes dižkoki.

“Turklāt ūdens teritorijas aizņem 16% no Rīgas pilsētas kopējās teritorijas. No iepriekš minētā var secināt, ka gandrīz pusi pilsētas veido dabas un ūdens teritorijas,” stāstot par kopējo ainu, piebilda departamenta pārstāve.