Valsts galvenais ierēdnis baidās no sabotāžas, reformējot iestādes un atlaižot cilvēkus

Valdība varētu līdz valsts svētkiem izskatīt jautājumu par reformu - 14.novembrī, un Citskovskis cer, ka reformu plāns tiks apstiprināts. Viņš atgādināja, ka reforma paredz trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%. Viņš apliecināja gatavību cīnīties, lai reforma tiktu īstenota, un pašlaik valsts pārvaldes pārstāvji "vairāk vai mazāk" esot pieņēmuši, ka reforma būs.

Vienlaikus Valsts kancelejas vadītājs paudis cerību, ka neviens nemēģinās sabotēt šos lēmumus, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu. Deputāte Nellija Kleinberga (LRA) izteica atzinību par šo plānu, bet atzina, ka vairs īsti tam netic, jo par šo jautājumu tiek spriests jau ilgi. Viņa vaicāja Valsts kancelejas vadītājam par iespējamo "plānu B", ja reformas plāns netiks apstiprināts valdībā. Atbildot uz šo jautājumu, Citskovskis norādīja, ka tic tam, ka valdība pieņems pozitīvu lēmumu.

Arī deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) mudināja pāriet no vārdiem pie darbiem. "Mēs redzam, kur esam ar e-veselības projektu," sacīja Mežulis, paužot cerību, ka valsts pārvaldes reforma varētu būt pozitīvs piemērs saistībā ar ieceru īstenošanu.

Komisijas deputāti plāno turpināt diskusijas par iecerēto valsts pārvaldes reformu.

Kā ziņots, Valsts kancelejas plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%. Citskovskis iepriekš skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.

Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.