"Ievas Brantes teiktajā ir daudz netaisnības..." Atšķirīga versija par valodas konfliktu veikalā
foto: Zane Bitere/LETA
Dace šajā Āgenskalna veikalā esot ļoti cienīta pārdevēja. Notikušais gluži vienkārši esot bijis divu personu pārpratums, smagas, nogurdinošas darba dienas noslēgumā.
Sabiedrība

"Ievas Brantes teiktajā ir daudz netaisnības..." Atšķirīga versija par valodas konfliktu veikalā

Kasjauns.lv

Nedēļas sākumā ievērojamu rezonansi medijos un sociālajos tīklos izpelnījās tautā labi zināmās juristes Ievas Brantes stāsts par kādu no Rīgas “Maxima” kasierēm. Brantes versijā par notikušo pārdevēja Dace nodēvēta par darbinieci ar apšaubāmu attieksmi, kura atteikusies runāt ar nacionāli noskaņoto juristi latviešu valodā, taču nu portālam Kasjauns.lv no drošiem un uzticamiem avotiem izdevies iegūt pavisam citādu situācijas atstāstu.

"Ievas Brantes teiktajā ir daudz netaisnības..." A...

Nepatīkamā norēķināšanās pie kases esot notikusi pagājušajā svētdienā, 22. oktobrī, ap pulksten pusastoņiem.

Sākumā šķita ironiski, ka domstarpības starp Ievu Branti un kādu no “Maxima” darbiniecēm izcēlušās veikalā, kurš atrodas Pilsoņu ielā.

Taču izrādās, ka nekā īpaši ironiska šajā stāstā nemaz nav – avots, kurš pēc paša gribas sazinājās ar portālu Kasjauns.lv atklāja, ka gan Dace, gan viņas vīrs un bērni ir Latvijas pilsoņi. 

Daces senči Latvijā esot pārcietuši abus pasaules karus un pašai Dacei, saskaņā ar teikto, neesot ne mazāko pretenziju pret valsts valodu.

Notikušais gluži vienkārši esot bijis divu personu pārpratums, smagas, nogurdinošas darba dienas noslēgumā.

Dace esot nekavējoties atvainojusies

Ievas Brantes situācijas izklāstu iespējams izlasīt juristes “Facebook” profilā:

Taču avots, kurš runāja ar Kasjauns.lv, pavēsta, ka šajā atstāstā esot daļa nepatiesības: “Jā, tā bija, ka cena sākumā tika nosaukta krieviski, taču uz klientes aizrādījumu tika adekvāti noreaģēts – uzreiz sekoja atvainošanās, taču ar to Brantes kundzei nepietika. Tika sacelts skandāls.”

Runājot par valodas lietošanu, avots pauž, ka pirms Ievas Dace apkalpojusi klientu, kurš runājis krieviski, pēcāk, tīri automātiski uzrunājot krieviski arī nākamo klientu – Ievu Branti.

Cita starpā uzzinām, ka Dace šajā Āgenskalna veikalā esot ļoti cienīta pārdevēja.

Viņu respektējot gan kolēģi, gan arī veikala regulārie apmeklētāji, kuri esot pat bijuši gatavi vākt parakstus gadījumā, ja Dacei draudētu atlaišana vai kādas nopietnākas nepatikšanas saistībā ar neseno incidentu.

Svētdienas jandāliņš pie kases esot bijis kas iepriekš nepieredzēts.

“Specbrigāde” neesot saukta

Saskaņā ar šo notikušā versiju, apsardzes darbinieks nebūt neesot draudējis ar “specbrigādes” izsaukšanu, bet gan norādījis, ka Ieva nedrīkst klientu apkalpošanas teritorijā atrasties ar mājdzīvnieku – suni, kurš viņai tolaik esot bijis rokā.

Avots gan atzīst, ka apsardze ar Ievu runājusi krievu valodā. 

Ieva paliek pie sava

Portāls Kasjauns.lv atkārtoti sazinājās ar Ievu Branti, lai noskaidrotu juristes viedokli apgalvojumiem, ka viņa situāciju atstāstījusi nekorekti.

“Pieturos pie savas versijas. Skaidri zinu, ka turpat uz vietas nebija nekādas atvainošanās un nepārprotami dzirdēju, ka apsardzes darbinieki apsprieda un pēcāk arī izsauca tā dēvēto specbrigādi,” telefonsarunā apgalvo Ieva.

Juriste norāda, ka bija rēķinājusies ar to, ka agrāk vai vēlāk parādīsies citāds notikušā atstāsts, taču piebilst, ka “Maxima” vadības ātrā iesaistīšanās un atvainošanās pierāda, ka sašutumam par kasieres Daces un veikala apsardzes darbinieku rīcību situāciju esot bijis pamats.

Valodas centrs veic pārbaudi

Valsts valodas centra (VVC) direktora vietniece Ingrīda Bērziņa, komentējot incidentu veikalā portālam Lsm.lv, pauda, ka šobrīd VVC veic pārbaudi saistībā ar komunikāciju starp Ievu un kasieri Daci.

„Mēs, atšķirībā no citiem, neizdarām pāragrus secinājumus. Tur ir arī divu cilvēku komunikācija, kura, iespējams, nav izdevusies, un cik daudz tur ir aizskartas likumiskās tiesības, par to mēs paši tagad veicam pārbaudi,” portālam norādīja Bērziņa.

Uz jautājumu, vai likums konkrēti nosaka, ka komunikācija ar klientiem vienmēr jāuzsāk valsts valodā, Bērziņa atbildēja, ka katra situācija likumā nav aprakstīta, bet ir noteiktas vispārējas normas.

„Nav tā, ka soda par sasveicināšanos svešvalodā. Vienkārši likums nosaka, ka valstī runā valsts valodā. Un VVC, kaut arī ir iestāde, kurai ir tiesības piemērot sodus, ļoti izprotoši izturas pret situācijām. Izvērtē, vai tas tiešām bija automātiskais „Labdien-Здравствуйте-Good morning” vai vēl kaut kas tāds, vai tā ir tāda uzstājīga cilvēka pozīcija, ka es negribu un nerunāšu valsts valodā,” portālam Lsm.lv norādīja Bērziņa.