Valdība piešķir teju 15 miljonus eiro lauksaimniekiem, kuri cieta no augusta plūdiem

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Kopumā LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības. Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

Kompensācijas paredzēts piešķirt par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri pēc apsekošanas ir atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sagatavoto sienu piešķirs saimniecībām, kurām Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji un kuru apsekošanā konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdos.

Kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro. Ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, radušos zaudējumus paredzēts segt tikai daļējā apmērā - 71,9% no faktiskajām izmaksām. Lai turpmāk veicinātu lauksaimnieku aktivitāti savu lauksaimniecības platību apdrošināšanā pret dabas izraisītiem riskiem, izmaksājamo kompensāciju palielinās par 5% tiem lauksaimniekiem, kuri savas lauksaimniecības platības ir apdrošinājuši.

Finanšu ministrijai uzdots piešķirt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" kopējo finansējumu 14 981 908 eiro, tajā skaitā jau minētos 14 870 323 eiro lauksaimnieku zaudējumu segšanai, bet 98 300 eiro LAD neparedzēto izdevumu segšanai un 13 285 eiro LLKC neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Dūklavs: "Valsts atbalsta visus plūdos cietušos lauksaimniekus, arī apdrošinātos"

Uz jautājumu, kāpēc valsts kompensēs arī to plūdos cietušo zemnieku zaudējumus, kas ir apdrošināti, Dūklavs norādīja, ka "viņu ir tik maz, ka nav jēgas šo jautājumu apspriest".

Tajā pašā laikā ministrs piebilda, ka nav skaidrs, vai apdrošinātie zemnieki vispār saņems apdrošināšanas kompensācijas, tāpēc valdība lēma sniegt atbalstu visiem cietušajiem.

"Ir skaidrs, ka arī apdrošināšana nesegs visus zaudējumus, bet, ja kaut ko segs, tad tikai daļu. Domāju, ka neviens apdrošināšanā nebija minējis plūdus," teica Dūklavs un rosināja zemniekus aktīvāk apdrošināt savus sējumus.

Vaicāts, kāpēc zemniekiem būtu jāapdrošinās, ja valsts tāpat atmaksā zaudējumus, Dūklavs uzsvēra, ka šī kompensāciju izmaksa bija vienreizēja un valsts negrasās atbalstīt zemniekus katru gadu.

"Valstij nebūs iespēja dot zemniekiem naudu par nelaimēm. Šis gads nav vienīgais, kad notiks sēšanas un pļaušanas darbi, tāpēc sējumi ir jāapdrošina. Nevar cerēt, ka valdība katru gadu piešķirs līdzekļus," pauda zemkopības ministrs.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņa pilnībā uzticas Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistiem, kas nopietni izvērtējuši to, kuriem lauksaimniekiem pienākas atbalsts.

"Tas, ka ir kāds ir apdrošināts, nenozīmē, ka apdrošināšanas atlīdzību ir viegli saņemt. Tāpat šādā "force majeure" gadījumā, iespējams, apdrošināšanas līgumi nemaz nav saistoši. Katrā ziņā ZM mani nav informējusi, ka būtu kāds specifisks gadījums, kad lauksaimnieks būtu apdrošināts un viņam nepienāktos valsts atbalsts," teica ministre.