foto: LETA
Infektoloģe: gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docente Dace Zavadska.
Sabiedrība
2017. gada 19. oktobris, 16:04

Infektoloģe: gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

LETA

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, žurnālistiem sacīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Viņa norādīja, ka bioloģiski trauslākie ir mazi bērni, grūtnieces, cilvēki gados, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī jebkurš hronisks slimnieks, kuram ir astma, diabēts vai cita endokrīnās sistēmas slimība, sirds, nieru, aknu, neiroloģiska slimība vai vielmaiņas traucējumi, proti, liekais svars vai aptaukošanās. Saskaroties ar gripas slimnieku, saslims viens no trim bērniem un viens no desmit pieaugušajiem, piebilda Zavadska.

Viņa norādīja, ka tāpat ļoti apdraudēti ir veselības aprūpes darbinieki un tie, kas ārstējas slimnīcās. Mediķi ir īpaši apdraudēti, jo tieši viņi bieži un cieši kontaktējas ar pacietiem, turklāt var šo infekciju izplatīt tālāk citiem. Savukārt slimnīcā risks saslimt ar gripu mēdz pieaugt līdz pat 35 reizēm. Šo iemeslu dēļ universitātes slimnīcas savus darbiniekus vakcinē.

Vienlaikus infektoloģe uzsvēra, ka sabiedrībā pastāvošais uzskats, ka apslimis cilvēks nevar vakcinēties ir maldīgs, jo cilvēkam nav jābūt pilnīgi veselam, lai vakcinētos, turklāt tikai ļoti retos gadījumos vakcinēties tiešām nav ieteicams.

Zavadska uzsvēra, ka gripa nav viegla saslimšana, tai ir ļoti lielas komplikācijas, kuru dēļ cilvēki mēdz no slimnīcām neatgriezties.

Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), komplikācijas var izraisīt pats gripas vīruss vai bakteriālā infekcija, kas bieži pievienojas pēc inficēšanās ar gripu. Viens no biežākajiem nāves cēloņiem gadījumos, ja cilvēkam ir saslimšana ar gripu norit smagi, ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Tāpat gripas slimnieki var saskarties ar tādām komplikācijām kā bronhīts, deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums, kā arī hronisku slimību saasināšanās.

SPKC uzsver, ka veciem cilvēkiem slimošana ar gripu var izraisīt vai saasināt sirds kaites, kas vēlāk var novest pie infarkta vai insulta, savukārt organisma atūdeņošanās maziem bērniem var izraisīt krampjus.

Centrs informē, ka vislabāk pret gripu vislabāk vakcinēties rudenī pirms gripas sezonas sākšanās, tomēr, ja cilvēks nav paspējis vakcinēties pirms gripas epidēmijas sākuma, to var veikt arī vēlāk, jo imunitāte izveidojas desmit dienu laikā pēc vakcinācijas. "Atceries - vakcinācija tev noteikti izmaksās lētāk, nekā zāles gripas ārstēšanai," uzsver centrs.

Lai gripas sezonā cīnītos ar vīrusiem, bez vakcīnas, SPKC iesaka arī ievērot pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu, regulāri dzert šķidrumu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, norūdīties un atpūsties svaigā gaisā, kā arī svarīgi atvēlēt laiku miegam un atpūtai.

Savukārt, lai izvairītos no saslimšanas ar gripu, centrs rekomendē regulāri un rūpīgi mazgāt rokas, ja rokas nav mazgātas, nepieskarties mutei, degunam vai acīm, censties izvairīties no tuva kontakta ar gripas slimnieku, regulāri vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, tāpat svarīgi pēc iespējas retāk apmeklēt sabiedriskas vietas, kur uzturas daudz cilvēku, kā arī ģērbties atbilstoši laika apstākļiem.

Vienlaikus SPKC uzsver, ka vislabākā aizsardzība pret gripu ir ikgadēja vakcinācija.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās