Neviens nepārbauda, vai pa mūsu mežiem neskraida radioaktīvas mežacūkas. Mednieki sašutuši par PVD atbildi

Tas nozīmē, ka, ēdot medījumu, mēs varam nodarīt būtisku kaitējumu savai veselībai. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aizrunājies pat tiktāl, ka meža cūkas gaļu uz radiāciju nepārbauda tādēļ, ka to lieto „niecīgs daudzums” cilvēku -  faktiski mednieki un viņu ģimenes locekļi.

Par to savu sašutumu portālam Kasjauns.lv pauda Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Mežzinātnes institūta „Silava” pētnieks Dr.silv., Mg.envir.sc. Jānis Baumanis. Iznāk, ka mednieki un viņu ģimenes locekļi esot kādi īpaši, margināli cilvēki, kuri, atšķirībā no pārējiem, var kaitēt savai veselībai, ēdot radioaktīvu gaļu.

„Tā ir nekorekta attieksme pret vienu sabiedrības daļu”

„Tā ir diezgan nekorekta attieksme pret vienu sabiedrības daļu. Mednieki meža cūkas gaļu uzturā lieto diezgan daudz, varētu teikt - gandrīz katru dienu, atšķirībā no pārējiem, kas to varbūt nobauda tikai reizi gadā. PVD atbilde ir visai dīvaina. Ja jau Zviedrijā un Čehijā tas ir aktuāli, tad tas, iespējams, ir arī Latvijā. Man gan grūti pateikt, vai Latvijā tā ir problēma, tas noteikti būtu jāpārbauda. Un PVD ir pietiekoši līdzekļu, lai šādas analīzes veiktu. Pēc Černobiļas avārijas jau bija pētījumi, kur tas radioaktīvais mākonis iet, un, cik atceros, tad visvairāk tas skāra Zviedriju un Norvēģiju. Nevaru ne apgalvot, ne noliegt, ka meža cūku gaļa pie mums šādā aspektā ir kaitīga. Katrā ziņā mednieki par savu naudu to nav pārbaudījuši,” Kasjauns.lv teica Baumanis.

Meža cūkas radioaktivitātes pārbaude izmaksā teju 90 eiro

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere Kasjauns.lv pastāstīja: „PVD, saskaņā ar Radioloģijas drošības centra rekomendācijām, katru gadu veic radiācijas līmeņa noteikšanu tādiem pārtikas produktiem, kas biežāk nonāk uz patērētāju galda – dārzeņiem, mājlopu gaļai, zivīm, pienam. Meža cūku gaļa nav starp šiem produktiem, jo tikai niecīgs daudzums šādas gaļas nonāk pārtikas apritē. Lielākoties meža cūku gaļu patērē paši mednieki un viņu ģimenes. Ikvienam medniekam pēc meža cūkas nomedīšanas ir iespēja to nosūtīt uz laboratoriju ne tikai izmeklējumiem uz trihinellām un Āfrikas cūku mēri, bet arī radioloģiskajiem izmeklējumiem, lai paši pārliecinātos, ka uzturā lieto nekaitīgu pārtiku”.

Savukārt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „Bior” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas  elementa analīzes nodaļas vecākais eksperts Konstantīns Bavrins portālam Kasjauns.lv praktiski apliecināja to pašu: „Bior” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorija veic vairākas Valsts uzraudzības un monitoringa programmas. Viena no tām ir „Atliekvielu kontroles programma dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem”, kur tiek noteikti vides piesārņotāji mājdzīvniekos, bet medījamo savvaļas sugu dzīvnieku gaļā nosaka tikai ķīmiskos elementus (svinu, kadmiju).

Radiācijas drošības programma paredz piena, zivju, gaļas, dārzeņu un pārtikas groza pārbaudi uz radioaktīvo elementu saturu (Cs-137 un Sr-90). Meža dzīvnieki Latvijā netiek pārbaudīti uz radioaktīviem elementiem”.

„Bior” cenrādis liecina, ka pārbaude uz radioaktīviem elementiem izmaksā visnotaļ dārgi – uz Sr-90 tie ir 58,08 eiro, bet uz Cs-137 - 30,25 eiro (ar PVN). Tas nozīmē, lai pārliecinātos, ka nomedītā mežacūka nav radioaktīvi bīstama medniekam jāšķiras teju no 90 eiro. Medniekam, protams, tā ir milzu summa.

Zviedrijā un Čehijā nomedītas superradioaktīvas meža cūkas

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Zviedrijas vidienē 31 gadu pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas nomedītas meža cūkas, kuru pēcteces, kā tiek uzskatīts, dzīvojušas reģionā, kur pēc Černobiļas katastrofas arvien ir paaugstināts radiācijas līmenis, un kuru gaļa ir bīstami piesārņota ar radioaktīvām atliekvielām.

Augustā Zviedrijā nomedītās mežacūkas gaļā fiksēts radiācijas līmenis 13 000 bekereli uz vienu kilogramu, kamēr Zviedrijas Pārtikas aģentūra noteikusi drošo limitu - 1500 bekerelus uz kilogramu. Kāda cita mežacūka, kas nomedīta netālu no Upsalas pirms kāda laika, bet tās gaļa ievietota saldētavā un pārbaudīta pavisam nesen, pārspējusi rekordus - tajā konstatētā radiācija bija 16 000 bekerelu uz kilogramu. Vides konsultants Ulfs Frikmens, kurš specializējas radiācijas mērīšanā, sacījis, ka tas ir lielākais rādītājs, ko viņam izdevies fiksēt. Frikmena komanda šogad veikusi pārbaudi 30 mežacūkas gaļas paraugiem un tikai sešos gadījumos netika pārsniegts 1500 bekerelu limits. Īsā dzīves ilguma dēļ dzīvnieki reti izjūt radiācijas radītās sekas, tomēr cilvēki, kuri uzturā lieto radioaktīvu gaļu, palielina savu risku saslimt ar vēzi. Izdevums „The Local” vēstī - kamēr radiācijas līmenis ziemeļbriežos un aļņos sarūk, mežacūku gadījumā ir saskatāmas pieauguma tendences

Arī Čehijā situācija ir līdzīga -  apmēram puse mežacūku, kas mīt Čehijas dienvidrietumos, ir radioaktīvas, un to gaļu nevajag lietot pārtikā, šogad aprīlī ziņu aģentūrām pavēstījis Čehijas veterinārais dienests. 2014. un 2015.gadā Čehijā nomedīja vairāk nekā 600 meža cūku un 47% gadījumu radiācijas līmenis pārsniedza pieļaujamās normas. Jāpiemin, ka meža cūku gaļa ir ļoti iecienīta čehu restorānos, un tur ikvienu medījumu, pirms tas nonāk uz galda, pārbauda veterinārie inspektori pārbauda. Radioaktīvās meža cūkas konstatētas arī Vācijas un Austrijas mežos.