Daļa koalīcijas atbalsa izglītību tikai latviešu valodā
Daļa no koalīcijas pauž atbalstošu pozīciju par virzību uz mācībām skolās valsts valodā, tomēr par daudziem jautājumiem vēl būs jādiskutē, norādīja politiķi.
Saskaņā ar "Vienotības" vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Kā šodien preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), runājot par sabiedrības dzīves līmeni, to nedrīkst skatīt tikai tautsaimniecības attīstības perspektīvā - ir jāpievērš uzmanība arī sabiedrības saliedētībai un integrācijai.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis aģentūrai LETA pastāstīja, ka partijas valde ir pārrunājusi iespējamo ceļa karti pārejai uz izglītību valsts valodā. Ķirsis uzvēra, ka tas būtu jādara pakāpeniski, tāpēc izglītības ministra piedāvājums ir atbalstāms. Vienlaikus šādas izmaiņas ļautu vēlāk atgriezties pie jautājuma par iespēju pārtraukt nepilsoņu statusa piešķiršanu bērniem, teica politiķis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka Šadurska piedāvājums nav pretrunā ar nacionālās apvienības piedāvātajiem likuma grozījumiem par pāreju uz izglītību valsts valodā. VL-TB/LNNK piedāvā koalīcijai pirmdien pārrunāt likuma grozījumus, kas paredzētu izglītību valsts valodā ar deleģējumu valdībai noteikt konkrētu kārtību un grafiku šīm izmaiņām.
Lai arī Šadurskis nācis klājā ar piedāvājumu par turpmākiem soļiem šajā jautājumā, VL-TB/LNNK vēlētos nostiprināt Izglītības likumā to, ka izglītībai jābūt valsts valodā, akcentēja Dzintars.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdei vēl būs jālemj par nostāju saistībā ar nacionālās apvienības iniciatīvu pāriet uz mācībām skolās valsts valodā, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Politiķis akcentēja, ka šis ir būtisks jautājums valstij, tāpēc politiskā spēka pozīciju būtu jāformulē valdei. Brigmanis piebilda, ka nepaudīs arī savu personīgo viedokli. ZZS pēc nacionālās apvienības izmaiņu piedāvājuma saņemšanas ar to iepazīsies, tāpat Zaļo un zemnieku savienība vēlēsies uzzināt Šadurska nostāju šajā jautājumā.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK 9.oktobrī aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, aģentūru informēja apvienības pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere.
"Nav pieļaujams, ka 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Satversmes ieraksts par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu netiek ievērots Latvijas izglītības sistēmā. Skolēni joprojām tiek mācīti pēc padomju laiku parauga - divās valodās, divās slēgtās sistēmās un no dažādām mācību grāmatām," teikts apvienības līdzpriekšsēdētāja Dzintara paziņojumā.
Nacionālā apvienība ir sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas neļaušot noraidīt ideju, atrunājoties ar nepieņemamu metodiku vai termiņiem. Partija pirmdien koalīcijas partneriem piedāvās likumā ierakstīt mērķi - mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
