Slēdzamo skolu pirmspensijas skolotāji varēs saņemt atbalstu no valsts

Līdz šim pedagogiem par valsts budžeta līdzekļiem tika nodrošināta iespēja iegūt papildu kvalifikāciju darbam citā izglītības pakāpē vai pasniegt kādu citu mācību priekšmetu. Sākot no 2014.gada, šādu iespēju katru gadu izmantojuši vidēji 3000 pedagogu. Tomēr, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pastāv risks, ka atsevišķi pedagogi, kuriem līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi, nevarēs pietiekami ātri pielāgoties ar reorganizāciju vai likvidāciju saistītajām izmaiņām, atrast jaunu darba vietu atbilstoši kvalifikācijai, kas dažreiz saistīta arī ar dzīvesvietas maiņu, un būs pakļauti bezdarba riskam.

Ņemot vērā, ka institucionālā tīkla sakārtošana ir prioritāri saistīta ar pamatizglītības pirmā posma pakalpojuma pieejamību tuvāk dzīvesvietai un vidējās izglītības pieejamību reģionālā līmenī, pamatizglītības otrais posms tiks pielāgots attiecīgā institucionālā tīkla specifikai. Līdz ar to situācijā, kas var veidoties izglītības iestāžu reorganizācijas vai slēgšanas rezultātā, pedagogiem nāksies mainīt darba vietu kādā citā izglītības iestādē vai pārkvalificēties darbam kādā citā profesijā.

Apzinoties grūtības, kas skars pedagogus, kuriem līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi, lai pārkvalificētos darbam citā profesijā, gan mainītu darba vietu un novērstu apdraudējumu zaudēt darbu, nepieciešams sniegt tādu sociālo atbalstu, kas būtu vienkāršs no administrēšanas viedokļa un pietiekami efektīvs sociālā atbalsta saņēmējam, norāda IZM.

Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts sešu mēnešu pedagoga vidējās izpeļņas apmērā, veicot vienreizēju izmaksu trīs mēnešu apmērā un, sākot ar ceturto mēnesi, vēl trīs mēnešus, veicot izmaksu katru mēnesi.

Ja šo sešu mēnešu laikā pedagogs nav atradis darbu, viņš var reģistrēties kā bezdarbnieks un saņemt bezdarbnieka pabalstu. Ja sociālā atbalsta izmaksas laikā pedagogs sāks darbu kādā no izglītības iestādēm, IZM par to informēs pašvaldību, kura pārtrauks sociālā atbalsta izmaksu.

Sociālā atbalsta izmaksu pārtrauks arī tajos gadījumos, ja pašvaldība konstatēs, ka pedagogs ir sācis darbu citur vai kļuvis par saimnieciskās darbības veicēju, vai viņam sociālā atbalsta izmaksas brīdī iestājas pensionēšanās vecums, vai tiek piešķirta vecuma pensija.

Neatkarīgi no tā, vai pedagogs zaudē darbu divus mēnešus vai divus gadus pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās, viņš saņems sociālo atbalstu vispirms par trīs mēnešiem, pēc tam vēl trīs mēnešus katru mēnesi atsevišķi. Tātad, ja pedagogs ir zaudējis darbu divus mēnešus pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās, viņš saņem sociālo atbalstu tikai par pirmajiem trīs mēnešiem, jo, iestājoties pensionēšanās vecumam, sociālā atbalsta izmaksa tiek pārtraukta.

Ņemot vērā, ka sociālais atbalsts tiek piešķirts pedagogam, kuram izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā būs grūtības atrast darbu, tas tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem, paredzot, ka pedagogs turpinās meklēt nodarbinātības iespējas, kā arī izmantos citas valsts noteiktās sociālās garantijas darba zaudēšanas gadījumā.

Plānots, ka 2018.gadā uz šādu atbalstu varētu pretendēt apmēram 77 pedagogi, kuri vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizācijas vai likvidācijas rezultātā zaudēs darbu un kuriem līdz pensionēšanās vecumam būs ne vairāk kā trīs gadi, 2019.gadā - apmēram 87 pedagogi un 2020.gadā - apmēram 60 pedagogi.

Šim mērķim Izglītības un zinātnes ministrijas programmā "Vispārējā izglītība" tiks izveidota jauna budžeta apakšprogramma. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2018.gadā 329 520 eiro apmērā, 2019.gadā - 372 316 eiro apmērā, 2020.gadā - 256 769 eiro apmērā no valsts budžeta konceptuāli atbalstīts 8.septembra Ministru kabineta sēdē.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.